IESAKA LIDIJA OZOLIŅA no Pilskalnes

Viens no pēdējā laika spilgtākajiem notikumiem man ir kādas neparastas dzimšanas dienas svinības pašā februāra nogalē. Tās organizēja Jēkabpils novada galvenā bibliotēka un tās notika Jēkabpils tautas namā, kur ar savas grāmatas “Pils uz augšu krīt” atvēršanu 85 gadu jubileju atzīmēja rakstnieks, publicists un žurnālists Andris Grīnbergs.

“Šī grāmata ir poēma par pili.

… Gaisa pilis uz augšu nekrīt, gaisa pilis uz mutes krīt smiltīs. Šī grāmata ir viens liels jautājums… Šī grāmata ir viens ļoti skaists atradums: Gaismai krītot uz tumsu, uzvar gaisma. Otrādi nevar iznākt!”

Andris Grīnbergs

Jā, rakstniekam Andrim Grīnbergam atkal jauna grāmata, apakšvirsraksts — “Mazliet ačgārni stāsti”. Solījumu sev 85 gadu jubilejā iet pie lasītāja ar jaunu darbu viņš izpildījis godam. Tajā kopā saaudies dzejiskais tvērums, žurnālista tiešums, publicista kaismīgums un cilvēciskais nervs. Mums pierasts, ka dzimšanas dienās jubilārs saņem dāvanas, bet Andris Grīnbergs bija sarūpējis īpašu dāvanu sev un sveicējiem — jaunu publicistikas stilā veidotu grāmatu. Šo, tāpat kā visas piecas iepriekšējās grāmatas, laidusi klajā izdevniecība “Latvijas Mediji”.

Kas Latvijai ir pils, kas latviešiem ir pils? Autors nostājies uz stingra, bet sabiedrībā vēl līdz galam neapjausta pamata: Ēģipte ir piramīdu zeme, Latvija ir piļu un muižu zeme. Autors atklāj, ka grāmata nav tikai par Cesvaines pili, kura ir gan vēsturiska ēka ar sarežģītu likteni, gan arī Andra Grīnberga vīzija — pils kā vertikāle, pils kā ideāls nepilnīgā pasaulē. Grāmatas mērķis — atklāt pils tēlu un pacelt to pienācīgā augstumā. Grāmatas galvenā pamatlīnija — neviena pils nav pasargāta, tāpat kā cilvēks, no nelaimes. Tā tas noticis arī ar Cesvaines pili un daudzām citām. Taču autora uzstādījumam ir arī filozofiskais redzējums — pils uz augšu krīt jeb augšāmceļas. Un vēl — savulaik par Cesvaines pili Andrim Grīnbergam bijušas vismaz 30 publikācijas. Gan pirms, gan pēc ugunsgrēka, gan arī par tās atjaunošanu. Andris Grīnbergs saka: “Pili var ieraudzīt divējādi. Var iesaukties — cik grezna pils! Un var Einšteina vārdiem: Galds, krēsls, trauks ar augļiem un vijole. Kas gan vēl cilvēkam vajadzīgs laimei?”

Svētkos valdīja pacilājoša atmosfēra, kuru vēl vairāk pastiprināja melodiskas dziesmas “Kreicburgas ziķeru” izpildījumā. Lai arī bērnību, pusaudža gadus un jaunības sākuma laiku A. Grīnbergs pavadījis Kurzemē — Zlēku pagastā, tagad viņš sevi dēvē par jēkabpilieti. Šo pilsētu par savējo viņš uzskata kopš 1983. gada, kad te pārcēlās pēc 14 Rīgā nodzīvotiem gadiem. Tur viņu nomākusi sajūta, ka galvaspilsētā neesot pietiekami iespēju “izplest spārnus”, jo vēlējies būt tuvāk cilvēkiem. Nu jau vairākus gadus dažs labs Aizkraukles novada žurnālists, kā arī sabiedrības cilvēki A. Grīnbergu dēvē par īstenu sēli. Un Andris neapvainojas, vien smaida. Žurnālista darbā Andrim Grīnbergam rit 68. darba gads, jo arī pēc došanās pensijā Andris turpina intervēt, rakstīt lielākajam dienas laikrakstam “Latvijas Avīze”. Būs jānoskaidro, vai A. Grīnberga žurnālista darba stāžs netuvojas Ginesa rekordam? Jubilejas reizē klātesoši sveicēji bija ne tikai Jēkabpils novada pašvaldības darbinieki un bibliotēku vadītāji, bet arī Andra Grīnberga draugi, kas viņu uzskata par dzīves iedvesmas avotu. Viesu vidū bija šaha lielmeistars Zigurds Lanka, zemnieks no Kokneses Jānis Dzenis, Pilskalnes pagasta piemājas saimniecības “Pumpuri” saimniece, biškope Marija Šalna, radi, draugi, lasītāji.

Grāmatas atvēršanas pasākumi jau notikuši Cesvainē un Rīgā.

Andri Grīnbergu uzrunājusi arī Kaucmindes īpašniece, uz pavasara pusi aicinot ciemos, lai šo grāmatu godinātu arī reiz tik slavenajā Zemgales pilī. ◆

Andra Grīnberga daiļrade

Dzejniekam, žurnālistam, publicistam Andrim Grīnbergam iznākuši dzejoļu krājumi: “Akotainā laime” (1970) un “Zaļām debesīm pieskarties” (1980); dzejoļu un atziņu krājums “Nemainīgs ir tikai gaišums” (2021), kā arī publicistiski darbi “Kustinu dzīvi” (2019), “Katru dienu ar piesitienu” (2020), “Gandrīz nepieklājīgi jautājumi” (2023), “Viens mazs punktiņš kartē” (2024), “Pils uz augšu krīt” (2025).