Nekādas nožēlas

Pēc incidenta “ar pievēršanos kādas sievietes kājām” domes sēdes laikā, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis tomēr atkāpties no amata. Par to viņš paziņoja vien stundu pirms Jelgavas novada domes sēdes, kurā bija paredzēts skatīt septiņu deputātu pieprasījumu atbrīvot viņu no amata. Viss šis incidents velkas jau no 13. marta.

Kārtējais notikums mūsu politikā, kas liek izvērtēt tā saucamās “sarkanās līnijas”, ko tad var atļauties ne tikai domes priekšsēdētājs, bet arī jebkura publiska persona, vai vispār cilvēks darbā. Interesanti, cik ļoti pēc šīs informācijas izplatīšanās dalījās viedokļi. Ja sievietes lielākoties teica — neētiski, “veču” uzskats bija, ka nekas traks nav noticis, un arī nekāds pārkāpums tas nebija. Tikai — kur palikusi tā pati ētika, atbildība un attieksme pret savu darbu, pienākumu veikšanu darba laikā. Līdzīgi kā ikvienā citā situācijā, katram ar pietāti jāizturas ne tikai pret saviem pienākumiem, bet arī kolēģiem un sabiedrību, ko pārstāv. Ja to nevar, manuprāt, cilvēkam ir jāatkāpjas no amata.

Sava taisnība ir apgalvojumam, ka labākā aizstāvība ir uzbrukums, un to nekavējās izmantot arī Lasmanis, izdarību vai neizdarību pārmetot tiem, kuri publiski un nekavējoties norādījuši uz šo neētisko rīcību. Nekādas nožēlas vai vainas apziņas. Tāda tipiska reakcija, lai neatzītu savas kļūdas. Šāda rīcība gan nevienam nav nākusi par labu, tikai mazinājusi uzticību konkrētajam ierēdnim vai vadītājam.

Šādu “ķeizariņu” gājieni nav retums arī citviet, un attieksme nepārsteidz, jo ne viens vien jūtas gluži vai neaizskarami savos amatos. Tik ļoti, ka pazūd elementārās pieklājības normas. Līdzīgi ir arī citos skandālos – neviens nejūtas vainīgs, vai vismaz atvainojas, ja kādam viņa rīcība sagādā neērtības. Spēcīgu personību un vadītāju tomēr raksturo spēja valdīt pār sevi un pieņemt kritiku, bet ne bezjēdzīgi atrunāties un uzbrukt citiem. Ir tomēr gandarījums, ka ne šādos vai citos gadījumos apkārtējie nenodur skatienu un nebaidās to atklāt un nosodīt, lai arī paši pēc tam saņem pārmetumu jūru. Vidi un noskaņojumu sev apkārt jau veidojam tikai paši.

Viens gan ir skaidrs, lai cik šobrīd šķiet sabojāta Lasmaņa reputācija, nekur jau viņš nepazudīs. Gan jau atradīsies kāda silta vietiņa, kur justies ērti un nodrošināti. Tajās pašās kuluāru sarunās izskanēs jociņi par šo situāciju un mietpilsoņiem, kuriem tas viss šķitis kaut kas nepieņemams. Pasmaidīs un turpinās strādāt, tikai atliek vien cerēt, ka ne tā, kā līdz šim.