Cik gan skaisti noraudzīties uz saules pielietiem, dzelteniem laukiem! Runa nav par rapsi, bet gan Kanādas zeltgalvīti, kas iecienījusi Latvijas āres un turpina tās iekarot. Tas ir invazīvs augs, kas izkonkurē citus augus un izsmeļ augsnes resursus. Skaistums, kas neierobežots, var nest lielu postu.

Ar ķīmiskām vielām nomāc citus augus

Kāda vērīga “Staburaga” lasītāja pamanījusi invazīvo augu sarakstu, un liels bija kundzes pārsteigums, kad šajā sarakstā viņa ieraudzīja Kanādas zeltgalvīti, jo, braucot uz Rīgu, visas dzelzceļa malas un lauki esot šī auga gūstā. Sieviete dzīvo Aizkraukles pagastā, un arī tur visas ceļmalas pilnas ar dzelteno augu, vietām pat izveidojušās veselas audzes. Kundze interesējās, ar ko šī nekontrolētā auga izplatīšanās var beigties?

Kā jau visas invazīvās sugas, Kanādas zeltgalvīte ir ļoti ātraudzīgs un agresīvs augs, apveltīts ar labu pielāgošanās mehānismu un spēj pielāgoties dažādiem augšanas apstākļiem. Līdz ar to šis augs konkurē ar citām vietējām sugām, dominējot un izspiežot tās. Rezultātā Kanādas zeltgalvīte veido dominantas lielas audzes, pārņemot un noēnojot citus augus. Invazīvais augs ir konkurētspējīgāks pēc barības resursiem — minerālvielām un augsnes mitrumu, kā arī saules gaismu. “Kanādas zeltgalvītei izveidojot blīvas audzes, zemes auglība samazinās — invazīvais augs to iztukšo. Tā kļūst nabadzīga. Kanādas zeltgalvīte izdala ķīmiskas vielas, kuras nomāc citu augu augšanu un sēklu dīgšanu. Zinātniski to sauc par alēlopātiju. Šīs vielas nav indīgas, neskaitās alergēni un nenodara kaitējumu cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas to lieto uzturā. Ja rūpīgi paskatās vietā, kur ir šī invazīvā auga audze, zem augšējā klāja pie zemes gandrīz nekā nebūs — tukšums. Tik sliktos augšanas apstākļos citi augi nespēj izdzīvot. Zālēdāji Kanādas zeltgalvīti nav iecienījuši. Priekšroka tiek dota gardākiem, maigākiem un sulīgākiem augiem,” skaidro Aiva Bojāre, “LIFE-IP LatViaNa-
ture” projekta un invazīvo augu eksperte.

Dekoratīvais iebrucējs

Kanādas zeltgalvīte ir daudzgadīgs augs, kas veido cerus — saknes dzen uz sāniem. Auga galvenais izplatīšanās veids ir ar sēklām. Viens augs sezonā var saražot līdz pat 10 000 sēklu ar lidmatiņiem. Eksperte stāsta, ka lielākoties sēklas pēc tam izplatās ar vēju, taču tās tiek pārnestas arī ar apaviem, apģērbu, dzīvnieku kažokiem, mašīnām vai traktortehniku. “Diemžēl izplatības aplēses tiek rēķinātas un noteiktas tikai latvānim, kas šobrīd ir vienīgā oficiālā invazīvā augu suga Latvijā. Citiem invazīvajiem augiem precīzi aprēķini netiek veikti, bet, braucot pa Latviju, var redzēt daudz neapsaimniekotu lauku, kas lēnām blīvi aizaug ar Kanādas zeltgalvīti. Šis augs Latvijā ir sastopams praktiski visur, kur nenotiek lauksaimnieciskā darbība,” stāsta A. Bojāre.

Kanādas zeltgalvīti, līdzīgi kā daudzus citus Latvijā sastopamos augus, var izkaltēt un lietot iekšķīgi, pagatavojot tēju vai tinktūru. Savulaik Kanādas zeltgalvīti Latvijā ieveda kā dekoratīvo augu, papildinājumu dārzkopībā. Augam ir ilgs ziedēšanas laiks — no jūlija beigām līdz pat oktobrim tas priecē ar dzeltenīgi zeltainajiem ziediņiem. To bieži izmanto dekoratīvajā dārzniecībā un floristikā, pušķu veidošanā. “Izskatās skaisti, bet cilvēki joprojām nesaprot, ka šo augu sugu nevajadzētu apzināti kultivēt un audzēt. Ja to tomēr dara, tad ar apdomu. Griezt pušķiem var, bet negaidīt, līdz augs nogatavina sēklas. Ja tas tomēr noticis, tad arī pēc auga izmešanas tas var rast iespēju izplatīt sēklas un vairoties,” skaidro invazīvo augu eksperte.

Lai izskaustu, jānopļauj pareizajā laikā

AIVA BOJĀRE, “LIFE-IP LatVia-Nature” projekta un invazīvo augu eksperte

Dārzā, par kuru rūpējas, kontrolēt Kanādas zeltgalvīti nav problēmu. Ja augu nogriež pirms sēklu veidošanās, tad nepastāv risks, ka tas nekontrolēti izplatīsies apkaimē. Diemžēl praksē tā nenotiek, eksperte stāsta, ka cilvēki nav tik apzinīgi. Lai ierobežotu šī invazīvā auga izplatību, nedrīkst ļaut tam ziedēt līdz brīdim, kad gatavojas sēklas. “Kanādas zeltgalvīte zied no jūlija beigām līdz pat oktobrim. Lai invazīvo augu izskaustu, vēlams to nopļaut pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākuma stadijā. Ja dārzā tie ir pāris ceri, kuru izplatību iespējams kontrolēt, tad augs jānogriež, tuvojoties pārziedēšanas laikam, un droši jāutilizē, lai sēklas tālāk neizplatītos. Visdrošākais veids būtu nogriezto augu sadedzināt. Pašvaldības savas teritorijas pļauj, diemžēl bieži vien nākas novērot, ka pļaušana notiek jau tajā brīdī, kad ir ienākušās sēklas un daļa to jau izsējusies. Novēlota pļaušana šajā gadījumā palīdz augam izplatīties,” skaidro A. Bojāre.

Sērga, pret kuru necīnās

Invazīvie augi Latvijā ir ļoti aktuāla problēma. Bez visiem zināmā latvāņa, kas ir bīstams cilvēku veselībai, ir virkne citu invazīvo sugu. Jau šobrīd ir atlasītas 73 sugas, kuru vidū ir arī Kanādas zeltgalvīte, kuras ir zināmas un to negatīvā ietekme uz ekosistēmu jau ir pierādīta vai tās tuvākajā nākotnē var radīt negatīvo ietekmi. “Diemžēl likumdošana nav sakārtota. Kamēr šīs invazīvo augu sugas netiks iekļautas oficiālajā invazīvo augu sarakstā, tikmēr bez likumiska spēka cīņa pret šo augu nekontrolētu izplatību ir problemātiska. Tāpat Latvijā turpina ienākt jaunas sugas, kas nākotnē arī var radīt negatīvu ietekmi. Jebkurai sugai ļoti savairojoties, tas rada ekonomiskos zaudējumus. Mainās ainava, augsnes struktūra un auglība. Ja gadiem neko nedara lietas labā, tad izplatības areāls tikai pieaug. Latvijā ir daudz neapsaimniekotu platību. Braucot var redzēt plašus, dzeltenus laukus — skumji, ka nekas netiek darīts lietas labā. Kanādas zeltgalvīte ir viens no tiem augiem, kas nav grūti ierobežojams. Augs labi padodas pļaušanai. Pat ja nopļauj vienu reizi sezonā, pareizā laikā, tas ļoti samazina tās izplatīšanās iespēju. Ar intensīvu pļaušanu no šī invazīvā auga var pat atbrīvoties. Cīņa ir krietni vieglāka nekā ar latvāni vai citiem invazīviem augiem, diemžēl nekas netiek darīts tādos apjomos, kā vajadzētu,” skaidro eksperte.

Kaprīzais radinieks — pieradinātā zeltgalvītes šķirne

INESE RUPENHEITE-SKERANSKA, Aizkraukles pilsētas labiekārtošanas speciāliste

Aizkraukles pilsētas centrā ir stādījumi, kurā garāmgājēji var apskatīt zeltgalvītes. Inese Rupenheite-Skeranska, Aizkraukles pilsētas labiekārtošanas speciāliste, to dabūjusi mantojumā no priekšgājējiem. Augs galvassāpes gan nesagādājot, jo tā nav pamatsuga, bet pieradināta šķirne. “Augs ir kompaktāks, zemāks nekā savvaļas priekšteči. Tas arī neiesējas un neizplatās kā pļavās sastopamās zeltgalvītes, šķirne ir kaprīzāka, prasīgāka, par draudu citiem augiem to uzskatīt nevar. Vizuāli šis augs izskatās labi, arī dažādās dekorācijās, tostarp, pilsētas pasākumos. Nogriezts un ielikts vāzē, tas ilgi saglabājas svaigs. Pilsētas teritorija tiek pļauta pietiekami bieži, tāpēc Kanādas zeltgalvīte nepaspēj ieviesties,” stāsta labiekārtošanas speciāliste.

Lielāka problēma ir privātie īpašumi pilsētas teritorijā, kur šis augs plešas diezgan lielās platībās. ◆

Kanādas zeltgalvītes vizītkarte

LATĪNISKAIS NOSAUKUMS

‘Solidago canadensis’.

ZIED no jūlija beigām līdz oktobrim.

DAUDZGADĪGS kurvjziežu dzimtas lakstaugs.

AUGSTUMĀ var sasniegt pat pusotru metru.

BLĪVA SKARVEIDA ZIEDKOPA ar dzelteniem ziediem.

AUGLIS — cilindrisks, apmatots sēklenis.

VAIROJAS gan ar sēklām, gan sakņu dzinumiem. Ļoti dziļa sakņu sistēma.

DZIMTENE — Ziemeļamerikas mērenā klimata josla.

Daži no biežāk sastopamajiem invazīvajiem augiem Latvijā:

* baltā robīnija,
* ošlapu kļava,
* adatainais dzeloņgurķis,
* austrumu dižpērkone,
* daudzlapu lupīna,
* Kanādas zeltgalvīte,
* sarkanais plūškoks,
* plūmjlapu aronija,
* Sosnovska latvānis,
* vārpainā korinte, Ar pilno invazīvo augu sugu šķirnēm var iepazīties mājaslapā www.latvianature.lv.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”