Neapmierināti ir visi — gan pircēji, gan farmaceiti. Saruna ar SIA “Latvijas aptieka” valdes priekšsēdētāju Alvi Ērgli

Pagājis nedaudz vairāk kā mēnesis, kopš spēkā stājusies jaunā zāļu cenu reforma. Tās ierosinātājs, veselības ministrs Hosams Abu Meri, solīja, ka reformas rezultātā recepšu zāles kļūs vismaz par 20 % lētākas. Taču daudziem jaunais gads sagādāja vilšanos, jo izrādījās, ka daļa zāļu nevis kļuva lētākas, bet tieši pretēji — dārgākas. Kāda bija reālā situācija aptiekās šī gada sākumā un kāpēc solījumi nav piepildījušies tā kā cerēts, jautājām SIA “Latvijas aptieka” valdes priekšsēdētājam Alvim Ērglim.

Alvis ir aizkrauklietis, viņa pamatizglītība ir saistīta ar ekonomiku un finansēm, taču pirms trīs gadiem viņš nonāca farmācijas nozarē. Alvis atzīst, ka pa šiem gadiem tā saaudzis ar pārstāvēto jomu, ka nereti sarunā pasprūk — mums, farmaceitiem, lai gan viņš pats nav farmaceits. Alvis ne reizi vien reformas izstrādes gaitā paudis viedokli, ka tā tiek virzīta nepareizā gultnē un šodien ar konkrētiem piemēriem skaidro, kāpēc rezultāts nav tāds, kā solīts un cerēts.

Mūsu saruna notiek aptiekā Tērbatas ielā Rīgā, taču vairāk nekā puse “Latvijas aptieku” atrodas reģionos, tajā skaitā arī Jaunjelgavā un Pļaviņās. Lai labāk pārzinātu notiekošo uzņēmumā, Alvis apmeklējis visas.

Rezultātā rodas hibrīds

— Kā vērtē zāļu cenu reformu?

— Tai ir divas daļas: viena ir saistīta ar zāļu cenām, otra — ar farmaceitu darbu un piemēroto maksu par receptes apstrādi. Diemžēl neapmierināti ir visi — gan klienti, gan farmaceiti. Klienti savu neapmierinātību, ko radījušas zāļu cenas, ieviestā farmaceita pakalpojuma maksa un ilgāka gaidīšana rindā, nereti izgāž uz aptiekāru, kurš cenšas pildīt savu darbu atbilstoši jaunajām prasībām. Daudz mazāk neapmierināti mūsu klienti ir ar tiem 75 centiem, kas tagad jāmaksā par katras receptes apstrādi, bet vairāk ar to, ka solīja lētākas zāles, bet realitātē lētākas ir kļuvušas tikai dažas. Neapmierinātas ir arī sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv pacientu intereses. Publiskajā telpā nesen izskanēja jautājums — kur tad ir tie solītie 20 %. Kāds saskaitījis 4 % samazinājumu, dažs – 6 %. Un visa pircēju neapmierinātība beigās nāk pār farmaceitu galvām, jo tieši viņi saskaras ar katra pircēja viedokli un pārmetumiem — jūs, lūk, ņemat no mums naudu.

Kad pagājušajā gadā ap šo laiku ministrija ķērās pie reformas izstrādes, teica, ka visi recepšu medikamenti kļūs lētāki. Tāds bija reformas mērķis, un tas izskanēja televīzijā, radio un internetā. Varam paskatīties tā laika ierakstus un pārliecināties. Pagāja kāds laiks, iespējams, ministrija veica rūpīgus aprēķinus, un jau dzirdējām citas runas — ka visas zāles tomēr nekļūs lētākas. Zāļu ražotājiem reformas gaitā savas cenas bija jāpielīdzina Lietuvas un Igaunijas cenām. Nolēma vēl vairāk ierobežot izmaksas zāļu apgādes uzņēmumiem, atstājot pavisam nelielu uzcenojumu, kas tagad ir zemākais visā Eiropā, un diemžēl tādēļ virknei medikamentu nespēj segt aktuālās izmaksas, lai to vispār iegādātos, atvestu uz Latviju, apdrošinātu un vēl piegādātu aptiekām. Taču reformas gaitā ir aizmirsts, ka 70—80 % no zāļu gala cenas aptiekā veido tieši ražotāja cena, kam vēl ir jāpieskaita pievienotās vērtības nodoklis.

Reformas dēļ arī aptiekām bija jāsamazina uzcenojums. Dažādos veidos mēģinājām komunicēt ar likumdevējiem un teicām, ka šādā situācijā aptiekām būs gals, un tas nav ne joks, ne draudi, jo, ja būs jāsamazina uzcenojumi, aptieku darbs kļūs nerentabls. Rezultātā radās tāds hibrīda modelis — samazinot pieļaujamo uzcenojumu zālēm, ieviesa šo piemaksu par farmaceita pakalpojumu.

Problēmas ar komunikāciju

— Vai tas bija ministrijas ierosinājums, vai nāca no aptieku puses?

— Ir valstis, kur pastāv līdzīga sistēma, un arī Latvijā tika piedāvāts risinājums — ja ievērojami samazina pieļaujamo uzcenojumu, jābūt kādam kompensācijas mehānismam un jāievieš maksa par pakalpojumu, jo aptiekām no kaut kā ir jādzīvo. Igaunijā, piemēram, maksa par receptes apstrādi ir 3,50 eiro un visu maksā pircējs.

— Kā tu domā, kas īsti nogāja greizi?

— Jebkurai reformai ir izpildījums un informācijas pieejamība. Un tieši ar informācijas pieejamību, manuprāt, kaut kas tiešām ir nogājis greizi. Ir tik daudz neskaidrību, jautājumu, diskusiju, negāciju, valda neizpratne — un uz to norāda sabiedriskās organizācijas un visa farmācijas nozare. Tikai ministrijā visi ir priecīgi, jo, viņuprāt, viss ir izdevies. Domāju, ka šī visa varēja nebūt, ja būtu savlaicīga komunikācija par to, ka tās zāles, kas ir lētākas par pieciem eiro, nekļūs lētākas. Stāstīt par to tikai kādu mēnesi pirms reformas ieviešanas pusteikumos, nepasakot visu līdz galam — manuprāt, tas arī bija iemesls visai šai neapmierinātībai. Par to bija jārunā uzreiz, kad par šo reformu sāka runāt.

Prasa samazināt PVN

— Kas veido zāļu cenu?

— Absolūti lielāko daļu veido zāļu ražotāja cena, kurai no 1. janvāra ir jābūt vienā līmenī ar cenām Lietuvā un Igaunijā, un kas ir aptuveni 70 % apmērā no pilnās cenas. Zāļu apgādes uzņēmuma daļa, kam noteikts 0,50 eiro uzcenojums katram iepakojumam. Aptiekas uzcenojumam ir trīs kategorijas — 0,50 eiro, 1,20 eiro vai 2 eiro par iepakojumu atkarībā no zāļu cenas, kā arī pievienotās vērtības nodoklis.

— Vai maksa par farmaceita pakalpojumu iepriekš bija iekļauta zāļu cenā un tagad ir “izcelta” ārā, vai tā tomēr ir ieviesta no jauna?

— Iepriekš bija noteikta 72 centu pakalpojuma maksa tām zālēm, kuras 100 % apmērā kompensēja no valsts. Tas vairāk ir kā kompensācijas mehānisms samazinātajam uzcenojuma, kas starp citu arī iepriekš jau bija limitēts. Arī agrāk bija noteikti uzcenojuma griesti atkarībā no zāļu cenas.

— Bet zāles Latvijā nav lētas, to mēs redzam aptiekā.

— Ir jāsaprot, ka zāļu cenu ietekmē vairāki faktori, un ļoti nozīmīga ir pievienotās vērtības nodokļa likme, kas recepšu medikamentiem ir augstākā ne tikai Baltijā, bet arī teju vai visā Eiropas Savienībā. Piemēram, Lietuvā PVN recepšu medikamentiem ir 5 %, Igaunijā — 9 %, bet Latvijā — 12 %. Farmaceitiskās aprūpes nozare jau vairākkārt ir lūgusi samazināt arī pievienotās vērtības nodokli. Ja ne līdz 5 % kā Lietuvā, tad vismaz līdz 9 %. Sākumā izskanēja solījums, ka to varētu darīt, bet vēlāk izrādījās, ka valsts budžetā tam nav naudas. Nodokļa samazinājums cenas samazinātu ne tikai dārgākajām zālēm, bet visiem medikamentiem. Vēl viena lieta ir kompensējamo medikamentu saraksts. Tas ir krietni šaurāks nekā kaimiņvalstīs. Šī saraksta paplašināšana ir vēl viens veids, kā pacientiem zāles kļūtu pieejamākas un viņi varētu iziet savu ārstēšanās kursu. Veselības ministrijas dati liecina, ka vismaz piektā daļa no visiem pacientiem uzsākto ārstēšanās kursu nepabeidz, jo viņiem vienkārši trūkst naudas zālēm. Mēs aptiekās sastopamies ar šādiem gadījumiem. Atnāk cilvēks un saka, ka viņš nevar atļauties nopirkt izrakstītās zāles.

Reformas sākumā bija sarunas par to, ka abas tajā iesaistītās puses solidāri iesaistās zāļu cenu samazināšanā, bet šobrīd samazinājums ir uzlikts tikai uz vienas puses pleciem. Ražotājiem bija jāsamazina cenas, zāļu apgādes uzņēmumi ir nospiestas uz ceļiem, aptiekām piemēroti ierobežojumi, pacientiem noteikts līdzmaksājumas, bet, kur ir valsts ieguldījums tajā visā?

Farmaceits nav tikai zāļu pārdevējs

— Farmaceits nav zāļu pārdevējs, kurš tikai saņem naudu un izsit čeku. Pastāsti, lūdzu, ko nozīmē klientu apkalpošana un recepšu apstrāde aptiekā!

— Farmaceitam ir jānodrošina pareiza zāļu lietošana, jākonsultē pacienti, jāpārzina zāles, to sastāvs, vai tās drīkst dot bērniem, kādas varētu būt blakusparādības. Daudzās mūsu aptiekās zāles izgatavo uz vietas un arī tam ir nepieciešamas pamatīgas zināšanas. Cilvēki bieži ar savām problēmām nemaz nevēršas pie ārsta, bet konsultējas ar farmaceitu, un viņam ir jāzina un jāsaprot, kā palīdzēt.

Ja ir nepieciešams, farmaceits arī sazinās ar ārstiem un konsultējas. Bet šobrīd saistībā ar visām šīm pārmaiņām, farmaceitam ir jānovēršas no sava pamatdarba un jākļūst par datu ievades operatoru. Ja, nedod Dievs, gadās kļūdīties, atsaukt to nav iespējams. Papīra receptes jāvada divās sistēmās — aptiekas un e-veselībā, kura, starp citu, ik pa laikam nedarbojās. Sākumā tas prasīja pat piecas minūtes, bet nu jau farmaceiti ir satrenējušies un tas aizņem mazāk laika. Paši esam sagatavojuši uzskatāmas un saprotamas instrukcijas, kā viss ir jādara, jo no ministrijas tādu nebija. Ievadot recepti sistēmā, farmaceitam vēl ir arī jāsaprot, cik liela summa jāiekasē par receptes apstrādi, vai pircējs ietilpst kādā atlaižu kategorijā. Tas radīja rindas un neapmierinātību, jo cilvēkiem bija ilgāk jāgaida. Kulminācija visam tam bija vienpusēji parakstīts līgums no Nacionālā veselības dienesta, kurā iekļauts arī punkts par līgumsodu vairāku procentu apmērā no aptiekas apgrozījuma, ja farmaceits kaut kur ir kļūdījies. Gan mēs, gan vairākas mūsu nozari pārstāvošās organizācijas iebilda, ka šāds līgums nav pieņemams.

Puse no groza kļuvusi dārgāka

— Vai vari ar konkrētiem piemēriem ieskicēt zāļu cenu izmaiņas?

— Lai nepārkāptu zāļu reklamēšanas kārtību, nevaru minēt konkrētu zāļu nosaukumus, bet varu teikt, ka zāles asinsspiediena ārstēšanai pagājušajā gadā kopā ar pievienotās vērtības nodokli maksāja 53 centus, šogad — 2,24 eiro. D vitamīns, kas pagājušajā gadā maksāja 4,48 eiro, šogad maksā 5,90 eiro. Zāles sirdij bija 2,27 eiro, tagad ir 3,47 eiro. Epilepsijas un perifēro neiropātisko sāpju ārstēšanai zāles bija 7,40 eiro, tagad ir nedaudz pāri astoņiem eiro. (A. Ērglis cenas sauc ar 0,75 eiro maksu par farmaceita pakalpojumu — aut.) Sirds asinsvadu ārstēšanai zāles maksāja virs 30 eiro, tagad ir 27 eiro. Protams, nevar teikt, ka zāles nav kļuvušas lētākas. Ir. Tikai jautājums, cik no šiem medikamentiem ir pacientu grozā. Reālā situācija rāda, ka puse no viņu ikdienas groza ir kļuvusi dārgāka.

— Bet uz kā rēķina tad zāles ir kļuvušas dārgākas, ja ieviesti uzcenojuma griesti?

— Tieši uz šī uzcenojuma rēķina. Iepriekš lētajām zālēm šis uzcenojums bija citādāks. Un klāt vēl nāk 75 centu pakalpojuma maksa. Un ir starpība, vai to piemēro 30 eiro vērtām zālēm, vai trīs eiro vērtām zālēm.

Ministrijā saka, ka vismaz trīs tūkstošiem medikamentu cenas ir samazinājušās un tikai sešiem simtiem — palielinājušās. Paskatījos aptiekas datus. Ir mēneši, kad 50 % no pārdošanas apjoma ir tieši tie medikamenti, kuri ir kļuvuši dārgāki. Puse no mūsu aptiekām ir laukos un tur, kā zināms, pirktspēja ir zemāka nekā lielajās pilsētās. Līdz ar to tur cilvēki vairāk pērk lētākās zāles — tieši tās, kuras diemžēl nav kļuvušas lētākas. Kamēr mēs neieraudzīsim ministrijas solīto analīzi par pārdoto zāļu apjomu pa pacientu grupām, pa preču groziem, citus analītiskos datus, neviens nevarēs ticēt, ka reforma ir veiksmīga. Protams, vienmēr jau var likt priekšā vienu konkrētu gadījumu, kad zāles ir kļuvušas lētākas, taču ir svarīgi redzēt kopējo situāciju.

Cenas ietekmē tirgus

— Pagājušajā gadā, kad Veselības ministrija ķērās pie zāļu cenu reformas, jūs teicāt, kas tas ir nāves spriedums mazajām lauku aptiekām.

— Es ar bažām gaidu februāra beigas, kad beidzot visi mūsu nozares uzņēmumi sapratīs, ka tiem valstij ir jāmaksā lielāks pievienotās vērtības nodoklis. Farmaceita pakalpojuma maksa ar pievienotās vērtības nodokli neapliekas. Izklausās ļoti labi. Taču mēs kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji nevaram pilnā mērā atskaitīt priekšnodokli, un beigās mēs valstij nodoklī samaksāsim vairāk nekā līdz šim. Mēs par to jau iepriekš informējām ministriju. Izrēķinājām, ka visā Latvijā aptiekas samaksās par 6—8 miljoniem eiro vairāk gada laikā. Tā ir vienkārši atņemta nauda aptiekām, kas nonāks valsts budžetā, un tas tiešā veidā ietekmēs aptieku dzīvotspēju. Šobrīd varbūt mēs vēl neapzināmies to efektu vai, pareizāk sakot, defektu, kas notiks, kad būs jāveic pirmais nodokļa maksājums.

— Nesen izskanēja viedoklis — lai aptiekas nosegtu zaudējumus, ko radījusi zāļu cenu reforma, cenas tiek celtas pārējiem produktiem aptiekā.

— Aptiekai ir jānodrošina gan recepšu, gan bezrecepšu medikamenti, kā arī viss, kas ir saistīts ar cilvēku veselības aprūpi. Mēs ievērojam visus normatīvos aktus, kas regulē aptieku darbību, un kā jebkurš komersants, arī meklējam veidu, kā nodrošināt pakalpojumus atbilstoši ekonomiskajai situācijai. Ja zāļu cenas pilnībā tiek regulētas no likumdošanas puses, tad pārējo preču cenas aptiekā tiek regulētas kopējā tirgū. Mēs konkurējam ar interneta aptiekām, ar jebkuru citu tirgotāju, kas piedāvā vitamīnus, uztura bagātinātājus, veselības aprūpes preces, līdz ar to teikt, ka mēs palielinām cenas precēm aptiekās šī iemesla dēļ, ir nekorekti. Ja mēs palielinātu cenu, tad cilvēki nenāktu pie mums, bet ietu tur, kur ir lētāk. Pagājušajā gadā patēriņa cenu kāpums bija 1,3 % un, ja kāds ir pamanījis, ka aptiekās precēm cenas cēlušās, tad tas ir inflācijas rezultāts.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.