Ne peļņa, bet pakalpojums

“Latvijas pastu” esam raduši uzskatīt par vienu no vērtībām ar valsts vārdu. Turklāt tādu, kas nevar zust. Šis uzskats pamazām gan sašķiebās, kad pagastos sāka slēgt pasta nodaļas. Šogad iecerētais “grieziens” bija paredzēts vēl pamatīgāks, reģionos aizvērtos vēl vienas durvis. Šis lēmums pagaidām atcelts, bet problēmu tas neatrisina — “Latvijas pasts” ir finansiāli sliktā situācijā, kā to plašsaziņas līdzekļos apstiprināja uzņēmuma vadītāja Beāte Krauze-Čebotare. Sabiedrības reakcija sociālo tīklu komentāros šajā gadījumā nepārsteidza un, manuprāt, bija adekvāta — uzņēmuma sliktā finansiālā situācija nesakrīt ar vadības un biroja darbinieku algām. Par to pārliecinājos, kad kāds paziņa, meklējot darbu, apskatīja arī pasta piedāvājumu — alga 4000 eiro, un nebūt ne vadošā amatā. Tolaik pasmaidījām, nez vai tajā darbā ar tādu atalgojumu jāstrādā arī. Salīdzinot ar uzņēmuma darbiniekiem pasta nodaļās, tas ir kā diena pret nakti.

Nupat sabiedrības uzmanības lokā nonākusi ziņa par “Latvijas pasta” rīkoto balli, kas izmaksājusi gandrīz 180 000 eiro. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens rosinājis sākt dienesta pārbaudi par šo faktu, paziņojot, ka darbinieku pasākumi ir vajadzīgi, bet to izmaksām jābūt salāgotām ar uzņēmuma finansiālajām iespējām. Nav jābūt ekonomistam, lai saprastu, ka tā nav ne šajā gadījumā, ne attiecībā par algām. Saistībā ar balli gan prieks, ka vismaz darbiniekiem bijusi iespēja izbaudīt labus svētkus.

Var piekrist, ka daudz kas mainās, un šodien mēs vairs tik intensīvi un daudzveidīgi neizmantojam pasta pakalpojumus, bet joprojām ir liela sabiedrības daļa, kam tie vajadzīgi. Digitālie rīki nespēj aizstāt pakalpojumu klātienē, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Uzņēmums gan piedāvā, ka pastnieks aizies pie klientiem uz mājām, bet tas maksās. Aptvēruši, cik dārgi tas būs, pensionāri laukos būs vēl lielākā izmisumā. Līdz ar to pasta nodaļās apmeklētāju netrūkst ne lielākajās valsts pilsētās, ne reģionos. Tomēr laukus, kā vienmēr grasās apdalīt. Pret pasta nodaļu likvidēšanu iestājusies arī Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība, aicinot par to parakstīties portālā www. manabalss.lv.

Trāpīgi nesen teikusi žurnāliste Elita Veidemane, ka pastam kā valstij piederošam uzņēmumam ir arī sociālā funkcija, un nekur nav teikts, ka tam jāstrādā ar peļņu. Pasta pakalpojumi gluži kā izglītība, medicīna un citi ir tie, kurus valstij jānodrošina saviem iedzīvotājiem, ja arī nenes peļņu. Turklāt iespējām jābūt ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Cilvēkus reģionos kārtējo reizi soda, ka viņi nedzīvo lielpilsētās. Orientēties tikai uz tām vietām, kur šobrīd koncentrējas vairāk cilvēku nav tālredzīgi, un tā sekas agri vai vēlu izjutīsim vēl skaudrāk.