NBS komandieris Leonīds Kalniņš: “Lielākā daļa NATO un īpaši latvieši mācās no ukraiņiem”

Pēc kara gada Ukrainā nepārsteidz Ukrainas karavīru gribasspēks un pārliecība, bet pārsteidz tas, cik viņi ir elastīgi un spējīgi ļoti ātri mācīties — saka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
— Kāda pašlaik ir Latvijas aizsardzības stratēģija, ņemot vērā Krievijas sākto karu Ukrainā?
— Mums ir viena stratēģija — aizsargāt valsti un apturēt jebkuru apdraudējumu. Bet, ja mēs runājam par operacionālajiem virzieniem, lai šo stratēģiju nodrošinātu, tad mēs esam izvirzījuši trīs vitāli svarīgus virzienus — gaiss, zeme un jūra. Tā ir pretgaisa aizsardzība, dažādas pretkuģu kinētiskās spējas un lieljaudas ugunsspēja, kas nozīmē, ka mēs orientējamies uz raķešu artilērijas ieviešanu mūsu aizsardzības sistēmā.
Mums ar šo projektu virzību iet diezgan labi un esam jau finiša taisnē par diviem veidiem, kas saistīti ar pretkuģu raķešu sistēmām un tālas darbības artilērijas raķešu sistēmu. Tagad ir viens no pēdējiem posmiem pirms līguma parakstīšanas, kas ir saistīts ar dažāda veida saskaņojumiem un izvērtējumu. Es arī diezgan optimistiski skatos uz pretgaisa aizsardzības sistēmu izvēli. Šis process ir mazliet ilgāks, jo mēs pētām, kā pretgaisa aizsardzības sistēma darbojas tieši Ukrainas kara laikā. Tas iespaido šī lēmuma pieņemšanu, tāpēc mēs to paildzinājām, un tas ir loģiski, lai nekļūdītos un šī pretgaisa aizsardzības sistēma darbotos daudz ilgāku laika periodu, nevis pēc tam nāktos atzīt, ka kaut ko vajadzētu piepirkt klāt.