Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Mūžībā devusies rakstniece Lūcija Ķuzāne

Lūcija Ķuzāne. Attēls no “Staburaga” arhīva

Latvijas kultūras ainava kļuvusi klusāka — mūžībā devusies skolotāja, rakstniece un Sēlijas pētniece Lūcija Ķuzāne. Viņa aiz sevis atstāj ne tikai bagātu literāro mantojumu, bet arī dzīvu, siltu atmiņu par cilvēku, kurš mācēja savienot zināšanas, sirds gudrību un dziļu piederības izjūtu savai zemei un tautai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Rakstniece, Pilskalnes pagasta un Neretas novadpētniece Lidija Ozoliņa platformā Facebook raksta: “Gricgales krogs šodien skumst. Dārzā zied ābeles, bumbiere. Pienenēs dūc bites. Visam skumja nots līdzās pavasarim – Mūžības ceļos devusies kroga saimniece skolotāja, rakstniece Lūcija Ķuzāne (30.10.1927.- 13.05.2025.)”

Lūcija Ķuzāne dzimusi 1927. gada 30. oktobrī Mēmeles pagastā, fotogrāfa un amatnieka Kristapa Medņa un sievas Mares ģimenē. Viņas dzīves ceļš sākās Gricgales krogā, bet izauga par plašu un cēlu gājienu Latvijas kultūras vēsturē. Mācījusies Jēkabpils ģimnāzijā, vēlāk studējusi latviešu filoloģiju Rīgas Pedagoģiskajā institūtā. Gandrīz visu darba mūžu viņa veltīja jaunās paaudzes izglītošanai, no tiem 28 gadus strādājot Jēkabpils skolās.

Taču Lūcijas Ķuzānes ieguldījums pārsniedz pedagoga robežas. Viņa bija viena no redzamākajām Sēlijas novada balsīm — vārda vistiešākajā nozīmē. Kopš pirmās publikācijas 1957. gadā viņas tekstos iemūžināts ne tikai sava laika kultūrainava, bet arī vērtību kodols, kas veido latvisko identitāti: zeme, cilvēks, atmiņa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņas darbi — to skaits sasniedz 17 grāmatas un vairāk nekā 500 publikāciju — atspoguļo dziļu mīlestību pret dzimto novadu, pret cilvēku likteņiem, kas veido Latvijas vēsturi. Viņa rakstīja par Jāni Jaunsudrabiņu, Aleksandru Pelēci, Jūliju Dievkociņu un citiem.

Lūcija Ķuzāne bija arī sabiedriski aktīva — piedalījās Atmodas norisēs, veidoja kultūrainavu ne tikai ar spalvu, bet arī ar savu klātbūtni. Viņa bija Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, Jēkabpils un Pilskalnes pagasta Goda pilsone, kā arī Sēlijas asociācijas Goda biedre.

Viņas dzīves vieta — Gricgales krogs — kļuva ne tikai par ģimenes mājvietu, bet arī par simbolisku kultūras saliņu Latvijas kartē, kur senatne sastopas ar tagadni un kur dzīvesstāsti pārtop literatūrā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.