imants@staburags.lv
Jelgavas novads ir bagāts ar muižām. Viena no tām ir Lielvircavas muiža, kas ir pašvaldības īpašums. 1920. gadā muiža pārgāja valsts īpašumā un tika sadalīta jaunsaimniecībās, bet kungu māju nodeva pagasta pašvaldībai, kura te ierīkoja sarīkojumu telpas. No 1924. līdz 1989. gadam kungu mājā bija skola. No 2015. gada muižas kungu māja ir pieejama publiskai apskatei kā tūrisma objekts. 2020. un 2021. gadā veikta nozīmīga kungu mājas telpu restaurācija. Saglabājusies aleja un aplis muižas priekšā, kur var piebraukt kariete un izlaist baronesi. Arī mūs pieved un izlaiž kā baronus, tikai no autobusa.
Pārslas Konrādes teksts un foto
“Jau 1500. gadā Livonijas ordeņa mestrs Volters no Pletenbergas Lielvircavu un Vircavu izlēņoja Heinriham fon Klopmanam. Klopmanu dzimtai Lielvircavas muiža ar nelielu pārtraukumu piederēja 300 gadu,” stāsta vietējā gide Signe Lūsiņa.
Lielvircavas muižas kungu māja celta laika posmā no 1803. līdz 1808. gadam, to būvējis barons Dionisijs fon Klopmans. 1822. gadā muižu nopirka Dītrihs fon Grothuss un 1829. gadā atdāvināja to meitai Adelheidei, kura apprecējās ar baronu Vilhelmu fon Hānu. Tā par muižas īpašniekiem kļuva Hānu dzimta, kuras dažādi pārstāvji tur dzīvojuši līdz pat agrārajai reformai.
Dažādu stilu sajaukums
“Tā bija divstāvu taisnstūra garenbūve ar verandu galvenās fasādes centrā. Parka pusē bija rezerves izeja ar skaistām izliektām kāpnītēm. Arhīva datos atzīmēts, ka kungu mājai virs pagrabstāva, kas būvēts no akmeņiem, ir divi stāvi, celti no tēstiem baļķiem. Ēkai ir trīs skursteņi, 85 lieli, labi iestikloti logi un sarkanu kārniņu jumts. Savukārt pagrabstāvā ir virtuve, saimes istaba, pieliekamais kambaris, divi pagrabi un četras dzīvojamās istabas. 19. gadsimta vidū ēku nedaudz pārbūvēja akadēmiskā klasicisma stilā, un interjerā no agrākiem laikiem ir saglabājušās kāpnes, podiņu krāsnis ar dekoriem augšdaļā, kā arī grīdas inkrustācija. Pēc agrārās reformas šeit tika ierīkotas sarīkojumu telpas, kurās notika dažādas balles un pasākumi, bet no 1924. līdz 1989. gadam šajā muižkunga mājā darbojās skola,” stāsta S. Lūsiņa.
Muižas viena no lielākajām vērtībām ir ieejas durvis, kas saglabājušās no 19. gadsimta vidus.
Pirmajā stāvā kādreiz rosījās kalpotāji un arī tur dzīvoja, savukārt otrajā stāvā bija kungu telpas, uz kurām var uziet pa 1853. gadā būvētām kāpnēm, kuras ir saglabājušās kopš tā laika. “Anfilādei gan vienā galā, gan otrā galā ir senču portreti, kuri it kā skatās viens uz otru. Telpas iekārtotas dažādos stilos. Piemēram, ēdamzālē ir smagnējs galds un senču ģimenes portreti pie sienām — atbilst barokālajai noskaņai. Kungu kabinets ir ieturēts klasiskās noskaņās. Atpūtas stūrīši un simetriski izvietotie saloni ir izveidoti bīdermeijera stilā. Daudz kur redzams Klopmanu ģimenes ģerbonis — trīs zvārgulīši. Tādi zvārgulīši, ko karina Ziemassvētku eglītē, un tie tālu skan. Tie tiešām var izskanēt tālu un radīt dažādas interesantas skaņas, un arī Klopmanu dzimtas vārds ir izskanējis tālu. Viņi nav tikai Latvijas baroni, viņiem piederēja īpašumi arī Vācijā,” stāsta Signe.
Unikāla ne tikai Latvijā
Vēl Lielvircavas muiža izceļas uz citu fona ar kaut ko ļoti unikālu, kā nav nekur citur ne Latvijā, ne Eiropā. “Klopmanu dzimtas pēcnācēji — Gustavs fon Klopmans ar savu ģimeni — dzīvo Vācijā, viņiem piederēja vairāki īpašumi, viens no tiem bija neliela pils, kurā bija apkopotas un savāktas dzimtas relikvijas, portreti, gleznas, trauki, servīzes, mēbeles, dažādi interjera priekšmeti. Kaut kādu iemeslu dēļ viņam šī pils bija jāpārdod, un viņš domāja, ko darīt ar šo ekspozīciju. 2020. gadā pa Elejas šoseju brauca divi vācu tūristi Klopmani un ieraudzīja norādi uz Lielvircavas muižu. Viņi zināja, ka muiža savulaik bijusi viņu senču īpašums. Viņi iegriezās un bija ļoti pārsteigti par to, ka atrada muižu saglabātu labā kārtībā, izremontētu, rūpīgi ievērojot vēsturisko vērtību saglabāšanas principus. Pēc kāda laika Lancmaņa kungs (Rundāles pils muzeja bijušais direktors), kurš ar baronu Klopmanu bija pazīstams, esot saņēmis e-pastā vēstuli, kurā izstāstīts, ka Klopmaniem Vācijā ir pils, tur ir liela, vairāk nekā 400 priekšmetu, ekspozīcija, kuru viņi rāda tūristiem. Bet nu pils jāpārdod, un viņš jautāja, vai Latvija būtu ieinteresēta pieņemt šo ekspozīciju. Imants Lancmanis piekrita un sazinājās ar Jelgavas novada pašvaldību. Visi bija ļoti ieinteresēti. 2022. gadā durvis vēra Lielvircavas muiža, kurā ir pašu baronu Klopmanu oriģinālās mēbeles, interjera priekšmeti, kurus viņi ir deponējuši Jelgavas novada pašvaldībai uz 25 gadiem. Tur ir papildu punkts: ja būs sekmīga muižas attīstība un cilvēkus tā interesēs, tad pēc 25 gadiem varētu notikt tā, ka Klopmani visu ekspozīciju uzdāvinātu muižai. Pagaidām tas ir deponējums. Kaut kas tāds ir unikāls, kas nav bijis ne Latvijā, ne Baltijā, pat ne Eiropā, ka paši baroni pilnībā apmēbelē muižu. 2022. gadā, piedaloties Klopmanu ģimenei, muiža tika atvērta apmeklētājiem. 2023. gadā muiža svinēja 200 gadu jubileju, tajā piedalījās arī Klopmanu ģimene ar nelielu dāvanu — spilveniem ar dzimtas ģerboni. Tad, kad iekārtoja muižu, viņi saprata, ka nav gultas un bērnistabas iekārtas. Viņi pamazām bērnistabai meklē ekspozīcijas priekšmetus,” stāsta S. Lūsiņa.
Reklāma