“Mīlestība nevar nomirt…” Autore grāmatu izdod par personīgajiem līdzekļiem

Sava talanta cienītājus atkal ir iepriecinājusi aizkraukliete Elga Kairiša. Nesen izdots viņas jaunākais romāns “Atgrieziet mani sākumā”.

Kā pastāstīja Elga Kairiša, romāns tapa gada laikā. Tas gan nav vienīgais jaunums viņas dzīvē — pērnā gada beigās pabeidza kinoscenāristu kursus. Rakstot pirmo romānu, Elgai radās doma, ka varētu uzrakstīt filmas scenāriju. Kursi bija interesanti, un to pasniedzēji bija dramaturgi un scenāristi, kas mācījušies Amerikā, montāžas režisori, televīzijas darbinieki un aktieri. “Tā bija cita vide, un bija interesanti. Kursi raisīja pārdomas. Likās, filma ir panākums, bet, padomājot, grāmata tomēr ir lielāka vērtība. Tā var izteikt vairāk emociju un arī dziļāk. Bet tas bija mans senāks sapnis, jo ļoti gribējās zināt, kā to dara,” saka Elga.

“Mīlestība nevar nomirt, ja tādas nav bijis. Tāpat kā nekas nevar iesākties un turpināties no baltas lapas, ko katrs apraksta klusējot un, jādomā, melo vai nu sev, vai citiem. Tāpēc jau tas ir tik sarežģīti — vienmēr kāds ir attiecībās, kāds beidzis mīlēt, kāds mīl vēl arvien to, ko nevar dabūt. Aiz tevis, kā likums, ir tūkstoš un vienas nakts bezgalīgie stāsti, un tev nav izredžu tikt mīlestības pašā sākumā, lai izlūgtos no Lielās Pasaules Mīlestības kaut ko bez viltus un meliem, skaidru un nemākslotu. Tā gribētos visu pagājušo nosvītrot, izsvītrot un izdzēst. Visu! Visu līdz pēdējam! Un dzīvot tālāk… vai sākt visu no sākuma jau ar šodienas prātu…” vaicāta, par ko tad ir jaunais romāns, Elga nolasa tekstu no grāmatas vāka. Darba pamatā ir patiesi notikumi, nekas nav izdomāts. Autore teic, ka viņa nepieder pie fantazētājiem. Romāna darbības laiks — starp šodienu un pagātni. Turklāt pagātne nav tik sena, ko liela daļa no mums ir piedzīvojusi. “Un tos augļus mēs redzam tagad,” saka Elga Kairiša. Tas viss skāris gan rakstnieci, gan visus kopumā. Dzīvojām kolhozos, likās, viss ir skaisti, esam turīgi. Šodien viss ir citādāk. Bijušās fermas ir ieaugušas nātrēs, lopu nav. Mēs tikai ejam uz veikalu un visu pērkam. Būtībā tas ir sāpīgi — visi strādājām, un nu savu tēvu un arī pašu sastrādāto vieglprātīgi esam izlaiduši no rokām.

376 lappušu biezo grāmatu par autores personīgajiem līdzekļiem klajā laidusi izdevniecība “Ezerrozes grāmata”. Tās metiens — 300 eksemplāru. Elga atzīstas, ka viņai neērti kādam lūgt atbalstu, tāpēc, plānojot kādu darbu rakstīt un pēc tam to izdot, naudu rūpīgi krāj. Viņa piebilst, ka nevēlas sastapt cilvēkus, kuri neko vairāk savā mūžā par trim sivēntiņiem nav izlasījuši un gandrīz vai lielās, ka grāmatas nelasa. Arvien ir daudz cilvēku, kuri grāmatas lasa. Par to naudu, kas tiek ieguldīta grāmatas izdošanā, varbūt varētu nopirkt kādu labu lietu vai aizbraukt ceļojumā, bet autore teic: “Kad es braucu garām Nacionālajai bibliotēkai, es zinu, ka visi mani darbi tur ir. Tad man liekas, ka esmu kaut ko paveikusi, gribējusi kaut ko pateikt cilvēkiem, lai tas, ko es rakstu, viņus uzrunā un neatstāj vienaldzīgus, lai nedaudz “papurina” savu dzīvi.” 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.