Meža īpašums plānotajā militārā poligona teritorijā — kā rīkoties?

Viens no mājasdarbiem, kas Latvijai jāveic, lai varētu nodrošināt NATO paplašināto klātbūtni, ir jauna poligona izveide, kurā tiks izvietoti sabiedroto spēki un notiks treniņi. Aizsardzības ministrija paziņoja, ka bāze atradīsies Aizkraukles un Jēkabpils novados. Blakus poligonam iecerētajai teritorijai atrodas tādas apdzīvotas vietas kā Daudzeva, Sece, Lone un Zalve, netālu arī Sproģi. Par to, kā notiek nekustamā īpašuma atsavināšanas process un kā labāk rīkoties, ja īpašumā ir meža zeme, vaicājām zvērinātu advokātu biroja (ZAB) “Wall” zvērinātam advokātam Gundaram Āboliņam un meža izsoļu sistēmas “E-silva” Sēlijas reģionālās nodaļas vadītājam Aivaram Mālniekam.

— Saistībā ar paredzēto Zalves militārā poligona izbūvi iespējama plaša privātpersonām piederošo zemju atsavināšana par labu valstij. Kā notiek nekustamā īpašuma atsavināšanas process valsts vajadzībām?

G. Āboliņš: — Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām var notikt divos veidos: (1) valstij un privātpersonai vienojoties par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu vai (2) valstij nepieciešamo zemi atsavinot piespiedu kārtā uz atsevišķa likuma pamata (gadījumā, ja īpašnieks zemi labprātīgi atsavināt nevēlas vai arī vēlas saņemt lielāku pirkuma maksu, kā valsts piedāvā).

Saskaņā ar Zalves poligona izveides plānu Aizsardzības ministrija poligona vajadzībām plānojot pārņemt 25 605 ha, kas citstarp ietver fizisko un juridisko personu zemes 1034,4 ha kopplatībā.

Atlīdzības apmēru par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu, pieņemot par to atsevišķu lēmumu.

Pēc tam, kad šāds lēmums pieņemts, Ministru kabinetam (vai pašvaldībai) ir pienākums četru mēnešu laikā pieņemt lēmumu ierosināt sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību. Te jāvērš uzmanība, ka vienlaikus ar minēto lēmumu valsts tai nepieciešamo īpašumu apgrūtinās, to fiksējot zemesgrāmatā. Citiem vārdiem, ar šāda lēmuma ierosināšanu vienlaikus tiek būtiski ierobežota attiecīgā īpašuma īpašnieka tiesības rīkoties ar savu īpašumu.

Jāņem arī vērā, ka gadījumā, ja kādu iemeslu dēļ darījumu neizdodas no­slēgt, minētie īpašuma lietošanas ierobežojumi var saglabāties samērā ilgi (līdz 18 mēnešiem). Proti, likums nosaka, ka gadījumā, ja valsts vai pašvaldība īpašuma tiesības uz atsavināto nekustamo īpašumu zemesgrāmatā nav nostiprinājusi 18 mēnešu laikā pēc lēmuma par īpašuma atsavināšanu pieņemšanas, ierakstītā atzīme zemesgrāmatā dzēšama.

— Kāda būs mana īpašuma cena?

G. Āboliņš: —Valstij ir pienākums noteikt taisnīgu atlīdzību par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas sabiedrības vajadzībām. Kā minēts iepriekš, cena par īpašumu tiks noteikta, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu. Par cenu vienmēr ir iespējams vienoties, taču jāņem vērā, ka gadījumā, ja pušu starpā netiks panākta labprātīga vienošanās par darījuma summu, valstij nepieciešamais īpašums, visticamāk, tiks atsavināts par labu valstij piespiedu kārtā. Savukārt no piespiedu atsavināšanas iespējams izvairīties vienīgi tad, ja īpašnieks spēj pierādīt, ka valsts apsvērums par īpašuma nepieciešamību sabiedrības vajadzībām ir nepamatots vai arī nepamatots ir sagatavotais īpašuma vērtējums.

Līdz ar to īpašniekiem būtu ieteicams spēt panākt ar valsti vienošanos par īpašuma atsavināšanu mierīgā pārrunu ceļā, noslēdzot civiltiesisku darījumu. Vienlaikus jānorāda, ka, lai arī ir paredzams, ka attiecīgais īpašums, visticamāk, nākotnē tiks atsavināts par labu valstij, kamēr tas nav apgrūtināts un nav ierobežota tā lietošana, īpašnieks var ar to brīvi rīkoties un gūt labumu.

A. Mālnieks: — Ikvienam ir iespēja rīkoties ar savu meža zemi un, būtiskākais, koku cirsmu pēc saviem ieskatiem. Tāpēc, ja apstākļi ir likuši nosliekties par īpašumā esošo koku pārdošanu, process jāsāk jau tagad. Meža cir­smu īpašniekiem šobrīd var būt ekonomiski izdevīgs brīdis cirsmu realizācijai par iespējami augstāko cenu, jo īpaši augsto tehnoloģiskās koksnes cenu dēļ. Ja pirms īpašuma atsavināšanas par labu valstij atsevišķi tiek pārdota cirsma (meža izstrādes tiesības), tad ieguvums no meža izstrādes būs lielāks. Šādā situācijā no cirsmas pārdošanas un zemes gabala atsavināšanas veidosies divi dažādi darījumi. Vispirms pārdodot cirsmu, savukārt pēc tam veic darījumu ar valsti par meža zemi.

— Kur interesēties, un kam pārdot cirsmu?

A. Mālnieks: — Meža īpašnieks cirsmu var pārdot kādam konkrētam interesentam vai izsolē. Izsole ir caurskatāms cirsmu pārdošanas veids, kas ne vien ļauj asas konkurences apstākļos noskaidrot visaugstāko cenu, bet arī garantē juridiski drošu un korektu darījuma noslēgšanu. Tā ir vienojoša meža pārdošanas sistēma, kurā mežizstrādes uzņēmumi, vietējie un ārvalstu investori, sacenšas par iespēju iegādāties koku ciršanas tiesības, tādējādi garantējot izdevīgāko cenu cirsmas īpašniekam. Latvijā cir­smas trūkst un aug meža izstrādātāju interese par tām, attiecīgi aug konkurence starp uzņēmumiem, kas tās iepērk — tas pozitīvi atsaucas izsoles rezultātā. Lielākā meža izsoļu sistēma “e-Silva” apvieno 365 Latvijas meža nozares uzņēmumus, kuri vēlas iegādāties īpašumā esošos kokus, un konkurences apstākļos tie tiek pārdoti par augstāko iespējamo cenu, kā rezultātā meža īpašnieks saņem aug­stāko samaksu par īpašumā esošajiem kokiem.

— Kas jādara, lai noskaidrotu, vai mans privātais īpašums ir poligonam paredzētajā teritorijā?

G. Āboliņš: — Oficiāli izplatītais Aizsardzības ministrijas paziņojums liecina, ka to iespējams izdarīt līdz 2022. gada 1. decembrim darba dienās laikā no plkst. 9 līdz 17, sazinoties ar Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru, zvanot pa tālruni 26177070.

“E-silva” Sēlijas reģionālās nodaļas vadītājs Aivars Mālnieks, tālr. 29541311.

ZAB “Wall” zvērināts advokāts Gundars Āboliņš, tālr. 29171915.