Grupas “bet bet” koncerts Ikšķiles estrādē bija jau kāds piektais šīs muzikālās apvienības pasākums, ko apmeklēju. Esmu bijusi uz koncertiem Klintaines estrādē, Vīgantes estrādē, Dzintaru koncertzālē un vēl pāris vietās. Nevaru sevi dēvēt par kaislīgu Rača un Muktupāvela fani, taču man patīk šie puiši, patīk viņu mūzika, dziesmas, Muktiņa smalkais humors un Rača dzejoļi, kurus viņš koncerta starplaikos allaž lasa kā veltījumu skatītājiem.
Arī koncerts Ikšķiles estrādē nebija izņēmums — mūzika, dziesmas, dzeja un dzirkstošs dzīvesprieks, kas staroja no grupas mūziķiem. Vien repertuārs šoreiz bija nedaudz citādāks, kā dzirdēts citos koncertos, jo šoreiz tas bija veltīts grupas 30 gadu jubilejai, un tajā skanēja arī mazāk dzirdētas melodijas. Muktupāvels, kā allaž, pajokoja, ka viņu repertuārā ir vairāki tūkstoši dziesmu un dažas esot vienkārši izcilas. Tomēr, lai cik skaistas dziesmas tiktu radītas no jauna, klausītāji nezin kāpēc koncertos visu laiku gribot dzirdēt tās vecās. Nu ko lai dara, ja tās vecās patiešām gribas klausīties vēl un vēl, un dziedāt līdzi!
Prezentējot uz skatuves četrus padzīvojušus kungus, Muktupāvels jau atkal pakoķetēja ar grupas “bet bet” mūziķu vecumu, kas galīgi negāja kopā ar enerģisko sniegumu uz skatuves. Lieliskā Muktiņa balss, Rača bungu solo un Uģa Tirzīša un Andra Alviķa izcilā ģitāras spēle. Kā vienmēr, skatītāji ar sajūsmu uztvēra brīdi, kad Guntars Račs ieņēma vietu pie mikrofona, lai dziedātu leģendāro “Dienu”, bet Zigfrīds sēdās pie bungām. Un vēl, kā apgalvo Guntars Račs, šajā grupas jubilejas kon certtūrē piedzīvots kas nebijis — šīs grupas sastāvā Muktupāvels nekad iepriekš neesot spēlējis vijoli, taču nu tas ir noticis. Zigfrīds arī “bet bet” sastāvā ķēries pie šī instrumenta.
Jubilejas koncerttūrē, kas atklāta šī gada jūnijā, prezentāciju piedzīvojis arī grupas jaunais albums “Jubilejas izlase”, kurā apkopotas pazīstamākās dziesmas no grupas zelta repertuāra. Jaunākā no albumā iekļautajām dziesmām ir sadarbībā ar Holivudā pazīstamo filmu komponisti Lolitu Ritmani sarakstītā “Īstā vieta, īstais laiks”. Šī dziesma tika izpildīta arī koncerta laikā. Pašlaik studijā ir vēl vairākas Lolitas dziesmas, kuras plānots pabeigt šī gada rudenī.
Vienīgais, kas patraucēja izbaudīt šo koncertu, bija pusstundu ilgais starpbrīdis. Pirmajā koncerta daļā gūtais emocionālais pacēlums pa šo laiku pamazām noplaka un atgūt to otrajā daļā tā īsti vairs neizdevās. Vien “Mēmā dziesma”, kas allaž skan koncertu izskaņā un ceļ kājās visus skatītājus, atkal ļāva noķert to pacilājošo sajūtu, ko vienmēr gūstu šo lielisko mākslinieku koncertos.
Reklāma