Meklē nianses dabā. Modē dabisku materiālu Lieldienu dekorācijas

Zināmākie Lieldienu simboli ir ola un zaķis. Ola kā saules un arī jaunas dzīvības, bet zaķis — kā auglības un bagātības simbols. Savā pieredzē un stāstījumā par Lieldienu dekorācijām dalījās floriste Mairita Elksne no Sunākstes. Viņai patīk strādāt ar dabiskajiem materiāliem, atklāt to potenciālu un skaistumu.

Dabiskais un otrreizējās izejvielas

— Svētku dekoriem ir nozīme sajūtas uzburšanā?

— Liela. Mūsu ikdiena ir tāda, kāda tā ir, tāpēc svētkos gribas skaistumu — ēst no estētiskiem traukiem, sēdēt pie glīti uzklāta galda, izdekorētā telpā. Personīgi man dekorācijās patīk izmantot tieši dabiskos izejmateriālus. Pārņem dubultprieks, ja dekorācijas darinātas pašu rokām.

— Kādas ir Lieldienām piemērotākās dekorācijas?

— Dažādas galda kompozīcijas. Tie var būt griezti dzīvie augi, vai augi, kas iestādīti skaistos traukos. Ļoti skaisti ir grieztie ziedi apvienojumā ar plaucētiem zariem — visu, kas šobrīd dabā ir sastopams. Arvien populārāki kļūst Lieldienu durvju vainagi. To, ka daudzās mājās tie ir aktuāli, spriežu pēc pasūtījumiem. Cilvēki uzņem viesus, vēlas izrotāt māju, tostarp durvis, lai nācēji sajūt svētku noskaņu.

— Plastmasas cāļi un šokolādes zaķi ir aktuāli svētku simboli?

— Mūsdienās vairs ne parāk. Jā, ir kur vēl tos izmanto, biežāk lielākās telpās vai laukumos, pilsētvidē, bet kopumā tendences vairāk virzās dabisko materiālu virzienā. Arvien vairāk novērtējam ilglaicīgākus risinājumus, skaistākus, dārgākus traukus, dzīvos augus. Aktuāla ir arī otrreizēja pārstrāde, kad, piemēram, no olu paliktņiem tiek veidoti dažādi dekori. Priecē, ka plastmasas apjoms svētkos sarūk. Ir daudz burvīgu alternatīvu risinājumu dabā, koku zaros ir daudz krāsu. Tas nenozīmē, ka neko gaumīgu nevar nopirkt veikalā. Var, esmu redzējusi skaistus porcelāna zaķus, kas labi iederēsies svētku kompozīcijā.

No ģipša darināta olas čaumala

— Ir cilvēki, kas Ziemassvētku dekorācijas izkar jau novembrī un novāc aprīlī. Kāds ir dekorāciju izlikšanas labais tonis?

— Jāvadās pēc iekšējām sajūtām. Es uzskatu, ka labāk dekorēt laikus — pirms, bet tiklīdz svētki beigušies, jādomā, kas ir nākamais aktuālais un virzīties uz to pusi. Ja pie durvīm ir pūpolu vainags, bet gribas kādu dekoru atstāt, tad to labāk aizvietot ar neitrālāka materiāla rotājumu, kas tik ļoti neasociējas ar konkrētiem svētkiem. Līdz brīdim, kad dabā parādās lielāka bagātība, tas varētu būt sūnu vai zaru vainags.

Labāk svētku tematiskos dekorus izlikt mazliet pirms svētkiem, bet līdz ar to beigšanos zaķiem pagalmā vairs nevajadzētu stāvēt. Tas vairs nav īsti skaisti, solīdi.

— Lieldienu gaidās nesen Sunākstē vadīji meistarklasi.

— Jā, šoreiz gāju ar inovatīvām idejām. Strādājām ar ģipsi, veidojām trauku, kas atveido olu čaumalu. Otrs darbiņš bija sīpolpuķes interpretācija — hiacinte. Ar minimāliem materiāliem, kas neko nemaksā un ir atrodami rokas stiepiena attālumā, panākt efektu.

— Cilvēki arvien vairāk iesaistās un apmeklē radošās meistarklases?

— Tieši tā. To var labi just, jo dekora elementus, kompozīcijas pērk mazāk. Tā vietā cilvēki labprātāk paši mācās darināt un izpaužas radoši. Viens ir darboties, otra pievienotā vērtība — kvalitatīva laika pavadīšana. Meistarklases kļūst arvien aktuālākas un pieprasītākas.

Prieks sev un citiem

— Kas ir tie materiāli, ar kuriem labprāt strādā?

— Man patīk popularizēt zaru traukus. Iepriekš rīkoju meistarklasi, kurā traukus, kas līdzinās ligzdām, pinām no bērzu zariem, bet procesā var izmantot arī citus klūgveidīgus zarus. Krāsas saskatu tieši dažādos žagaros, kociņos. Spēlējos ar toņiem, formām, garumiem, simetriju un asimetriju. Izmantoju arī sausos materiālus. Fizāļi tagad ir ļoti skaisti, daba un laikapstākļi tos ir izbalinājusi, palikušas dzīslas pērnā gada zāles krāsā. Tie ir ļoti skaisti un dekoratīvi augi. Lai atrastu skaistus materiālus, vajag iziet piemājas dārzā. Atliek meklēt dabā nianses un var ieraudzīt daudz ko interesantu.

Nesen ar dēlu bijām pastaigā, gājām garām vecai, pamestai mājai, kur bija ļoti skaisti, veci jāņogu krūmi, apauguši ar sūnu un piebriedušiem pumpuriem. Tapa skaists dekors, no minimāliem materiāliem var uztaisīt skaistu darbiņu, kas priecēs gan savu, gan citus sirdis.

— Kur gūsti idejas un iemaņas radoši darboties?

— Esmu vecā kaluma florists, kas ir mācījies vairākās vietās, apguvusi vairākas tehnikas. Nemitīgi sekoju līdzi jaunākajām aktualitātēm. Internetā sekoju līdz vadošajiem floristiem, kas jauns viņu radošajā izpausmē. Pati daudz eksperimentēju. Noskatu kādu ideju vai materiālu, ko vēlētos realizēt darbiņā. Tad, izmantojot zināšanas un dažādus tehniskos materiālus, mēģinu ko radīt. Ir apgūtās zināšanas un tādas, ko ar pieredzi iegūstu patstāvīgi.

— Meistarklases apmeklētājiem vienmēr izdodas realizēt izsapņoto?

— Manā pieredzē visi meistarklases apmeklētāji projām dodas laimīgi un apmierināti. Katram cilvēkam ir savs unikālais rokraksts, kas atainojas arī darbiņā. Dažkārt viņu veikums iedvesmo arī mani. Gadās, ka gala rezultāts atšķiras no tā, kāds bija plānots, bet tas tāpat autoram patīk.

— Kā Lieldienas pavadāt jūsmājās?

— Diezgan klasiski. Tie ir mierīgi svētki, man vismīļākā gadskārta. Pavasaris ir laiks, kad daba mostas. Viss plaukst, zeļ, tas ir jauns un skaists sākums. Lieldienās ar dabā pieejamiem materiāliem krāsojam olas. Māju dekorēju, izmantojot kārklus, sūnas, pašu veidotus traukus. Ģimenē aug jaunais cilvēks, tādēļ mums ir aktuāla arī olu ripināšana un šūpošanās. Aizbraucam ciemos pie tuvākajiem radiem, svētkus pavadām mierīgi. Bieži vien floristiem svētki iet secen, bet Lieldienas ir tie, kuros varu būt harmonijā ar dabu un ieturēt minimālo programmu ar olām un citām tradīcijām.