Meitene, kurai patīk lasīt. Vairāk saista humanitārie, ne eksaktie mācību priekšmeti

Elīza Kurcalte šogad beidz Pļaviņu vidusskolas 9. klasi. Par saviem skolas gadiem viņa teic — interesanti un piepildīti. Elīza ir viena no tiem jauniešiem, kura izmanto iespēju piedalīties dažādās mācību olimpiādēs un konkursos. Tas viss neapšaubāmi prasa papildu laiku, bet Elīza uzskata, ka tas ir tā vērts.

Pārsteigums pašai

No mācību priekšmetiem Elīzai tuvākie ir divi — latviešu valoda, literatūra un vēsture. Ja teicami prast savu dzimto valodu ir pašsaprotami, tad vēsture viņu saista ar iespēju izzināt, pētīt un salīdzināt. Elīza atzīst, ka atsevišķas tēmas ir tuvākas, bet šis priekšmets ir interesants kopumā.

Elīzas vārds bieži ir valsts mācību priekšmetu olimpiāžu dalībnieku vidū. Viņa vairākkārt piedalījusies olimpiādēs latviešu valodā un literatūrā, vēsturē un šogad arī bioloģijā. Par to viņa pati bijusi pārsteigta, ka tikusi tik tālu, jo eksaktie mācību priekšmeti viņai nav tie tuvākie.

Arī šis mācību gads Elīzai ir bagāts konkursiem un olimpiādēm. Panākumi gūti Latviešu valodas aģentūras rīkotajā konkursā par tēmu “Vārds, kas mīl, vārds, kas nogalina”. Tajā viņa piedalījās jau trešo gadu un šoreiz ieguva 2. vietu. Interesanti, ka pirms laureātu apbalvošanas tikai paziņoti tie, kuri saņems apbalvojumus, bet ne vietas. Tāpēc pārsteigums par augsto novērtējumu bijis patīkams.

Nepaļaujas tikai uz veiksmi

— Mans darbs bija par to, kā mēs ar dažādiem barbarismiem un anglicismiem darām pāri savai dzimtajai valodai. Skumji, ka nereti cilvēkiem, īpaši jauniešiem, vieglāk šķiet izteikties angliski, nekā latviski, — saka Elīza.

Dalība konkursos un olimpiādēs gan prasa papildu darbu un laiku. Lai gan citiem tā nešķiet, Elīza atzīst, ka pēc dabas ne vienmēr esot tā čaklākā. Tieši tāpēc konkursa darbus bieži vien iesniedz pēdējā brīdī, bet izdodas tomēr uztaustīt īsto “stīgu”. Neapšaubāmi, gribētos vairāk sagatavoties, bet viņa apzinās, ka visu apgūt nav iespējams un vajag arī kādu atelpas brīdi. Arī mācības paņem savu laiku, bet ar mājasdarbiem viņa tiek galā vieglāk, kas gan atkarīgs no mācību priekšmeta. Elīza teic, ka necenšas visur sasniegt maksimālo, bet atsevišķos priekšmetos gan sev pieprasa augstāko novērtējumu. Mācību ziņā viņa vairāk ir perfekcioniste un nepaļaujas uz to, ka gan jau kaut ko zinās vai paveiksies.

Atrod daudz interesenta

Interese par vēsturi viņu mudināja arī pētīt savu dzimtu. Šobrīd apzinātās saknes ved līdz 19. gadsimta otrajai pusei. Tagad Elīza secina, ka acīmredzot viņas interese par valodu nav nejauša, jo vecvecvecāki bijuši filologi.

Pirms diviem gadiem Elīza beidza mākslas skolu, un tās diplomdarbā vecvecvecāku portretus gleznoja uz zīda, fonā attēlojot lietas, kas saistītas ar viņiem, un vecvecmammai tās ir rotaslietas. Elīza teic, ka droša apliecinājuma rotu piederībai nav, bet viņai tīk domāt, ka tā ir, jo ģimenē tās saglabājušās, un, pēc vecmammas stāstītā, izceļojušas pat Sibīriju. Saglabājies arī vecvecmammas rokraksta paraugs uz jau nodzeltējušas lapiņas, kā arī vecvectēva Sibīrijas koferis un grāmatas. To vidū ir arī viņa sarakstītā “Ievads drāmas teorijā”, kas izdota 1934. gadā.

— Ģimenē esmu tā, kas vāc kopā dažādus priekšmetus un vēstures liecības. Tas jau man paticis no mazotnes. Kā smejos, citi pie vecmāmiņas dodas uz laukiem, bet es braucu uz pilsētu — Aizkraukli. Kad biju pie viņas, man vajadzēja tur mājās visu izpētīt un pārskatīju katru atvilktni. Atradu daudz interesanta, — stāsta Elīza.

Mācoties 6. klasē, viņa piedalījās konkursā “Sibīrijas bērni”, stāstot par savu vecvecāku izsūtījuma laiku. Viņu vairs nav šajā pasaulē, un Elīza atzīst, ka ir sāpīgi apzināties, ka nav vairs kam pajautāt par vēstures notikumiem, kuriem viņi bijuši aculiecinieki.

Joprojām kriminālromāni

Elīza ir jauniete, kurai ļoti patīk lasīt. Ieminos, ka tad jau viņa noteikti ir aktīva bibliotēkas apmeklētāja. Jauniete atzīst, ka tomēr nē. Viņai mājās ir ievērojama izmēra grāmatu plaukts, kurā visas grāmatas nebūt nav izlasītas. Elīzai ir sapnis visu šo krājumu sistematizēt un sakārtot. Viņas iecienītākā lasāmviela gan ir… kriminālromāni! Par šī žanra nozīmi viņas dzīvē Elīza raksta arī runu latviešu valodas un literatūras eksāmenam.

— Interese par kriminālromāniem sākās, kad bērnībā ar mammu skatījāmies Agatas Kristi darbu ekranizācijas. Vēlāk slepus lasīju viņas un citu autoru grāmatas, kas citiem bija pārsteigums. Šie darbi patīk joprojām. Tagad esmu pievērsusies arī klasiķiem, un šovasar nolēmu, ka jāizlasa Platons, Makjavelli un vairāki vēsturiskie romāni, — stāsta Elīza.

Brīvajā laikā viņa labprāt kaut ko uzraksta dzejā, bet pagaidām tas ir tikai savam priekam. Arī māksla palikusi kā vaļasprieks. Elīza pasmaida, ka tālāk attīstīt šo prasmi nedomā, jo viņai acīmredzot pietrūkst tā talanta procenta, kas nepieciešams māksliniekam, bet novērtē mākslas skolā iegūtās zināšanas un prasmes. Tuvākā joprojām ir zīda apgleznošana, un šī prasme prasa ļoti lielu precizitāti — ja kaut kas nogājis greizi, izlabot to vairs nevar.

Skatuves pieredze palīdz

Elīza ir arī Pļaviņu kultūras centra amatierteātra “Aina” dalībniece. Savulaik skolotāja piedāvāja pamēģināt, un viņa piekrita. Elīza teic, ka iepatikusies šī nodarbe, un skatuves pieredze noteikti noder gan mācībās, gan ikdienā, kad jāuzstājas vai jātiekas ar nepazīstamiem cilvēkiem. Viņa ir arī tā, kura raksta scenārijus klases priekšnesumiem un pasākumiem. Šogad ar klasesbiedriem nolēmuši skolas Ziemassvētku pasākumam “izgāzt” Raiņa lugu “Zelta zirgs”. Sākumā bažījušies, kā veiksies, bet sevi mierinājuši ar domu, ka tik traki nevarot būt, jo tikai jātēlo slikta aktierspēle!

Kā visiem, arī Elīzai patīk brīžiem nedarīt neko. Viņa teic — daudziem šķiet, ka viņa nepārtraukti ir ļoti aizņemta, kaut arī mierīgi varot pavaļoties vai vienkārši doties pastaigās. Dzīvojot laukos, ir priekšrocība būt dabas tuvumā. Ar ģimeni viņi nereti ceļo pa Latviju. Elīza teic, ka tētim bieži vien rodas ātrās idejas kaut kur aizbraukt un kaut ko apskatīt, bet, ja jāmācās, viņa līdzi nedodas.

Domājot par nākotni, Elīza to saista ar filoloģiju, un pēc pamatskolas mācīsies vidusskolā. Kāda varētu būt viņas profesija, gan vēl īsti nezina, atstājot šo izvēli studiju laikam.