Maldinošais tirgus

Pēc iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība piemēroja sankcijas Krievijai. Jau ieviestas vairākas paketes, kam būtu jānodrošina, lai Eiropas tirgū neienāk Krievijas preces. Tas ir mēģinājums vājināt agresorvalsts ekonomiku, liekot tai saprast, ka neatbalstām tās sākto karu Ukrainā. Viens ir vārdi, bet realitāte pavisam cita. To ļoti labi varēja izjust svētku laikā, apskatot dāvanas. Uz iesaiņojumiem skaidrā latviešu valodā bija rakstīts “Ražots Krievijā”. Varbūt preču zīmoli daudzviet mainījušies, bet citādāk šaubu nav, kur tai produkcijai “aug” kājas.

Veikli cilvēki bijuši visos laikos, kuri peļņu tur lielākā cieņā nekā pārliecību. Turklāt labi zināma patiesība, ka ikviens karš kādam ir izdevīgs. Tas, ko nopērkam mēs mazumtirdzniecībā, domāju, ir aisberga mazākā daļa, jo trauksmi ceļ arī citu valstu pārstāvji. Nesen čehu žurnālistiem izdevies izsekot kāda kontrabandista mahinācijām, kurš, protams, anonīmi pastāstīja, kā pakāpeniski mainās preces izcelsmes valsts uz papīra, cilvēkiem viešot pārliecību, ka tās nāk no Turcijas, Bulgārijas vai citām valstīm, bet tikai ne no Krievijas. Turklāt runa ne vienmēr ir par šampūniem, zobu pastām vai krēmiem, bet militāro aprīkojumu, kokmateriāliem.

Tikai šķietami cilvēkiem radīta pārliecība, ka ar savu izvēli mēģinām varmākam padarīt dzīvi grūtāku. Arī uzņēmējs Pēteris Šmidre kādā televīzijas diskusiju raidījumā atzinis, ka pērn Krievija no gāzes realizācijas saņēma divas reizes vairāk kā gadu iepriekš, ņemot vērā cenu kāpumu. Kas tad tās ir par sankcijām?

Eiropas Savienība esot spērusi soļus, lai sankciju “spraugas” aizdarītu, bet ļaunums jau nodarīts. Tas, ka būs cilvēki, kuri šādi negodprātīgi rīkosies, bija skaidrs. Daudziem uzņēmējiem ir bizness un līgumi ar Krieviju, un viņi noteikti negrib zaudēt savu naudu sankciju dēļ. Tāpēc tiek meklēti dažādi apkārtceļi.

Protams, visi nogurstam no kara situācijas kaimiņos, ierobežojumiem un liegumiem, bet kā ar lielo apņemšanos neatbalstīt agresoru Krieviju? Kad tas skar pašus, labie nodomi bieži vien izplēn.