Likumā paredzētās prasības izpildīs. Finanšu un tautsaimniecības komitejas sēdē skata jautājumu par dzīvnieku patversmes izveidi

Aizkraukles novada domes Finanšu un tautsaimniecības jautājumu komitejas sēdē deputāti skatīja jautājumu par dzīvnieku patversmes izveidi Aizkraukles novadā.

Pakalpojumus apmaksā

Sēdē piedalījās arī Aizkraukles dzīvnieku aizsardzības biedrības “Felida” pārstāvji Inta Krieva un Ingars Neija.

Kā informēja pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gvido Liepiņš, 2. aprīlī domes deputāti saņēma dzīvnieku aizsardzības biedrības “Felida” iesniegumu par dzīvnieku patversmes izveidošanu Aizkraukles novadā. Kārtību, kā jārūpējas par klaiņojošajiem dzīvniekiem un kādi ir pašvaldības pienākumi, kā jānodrošina labturība un klaiņojošo dzīvnieku ķeršana, nosaka Dzīvnieku aizsardzības likums.

Aizkraukles novada pašvaldības policijai ir noslēgts līgums ar biedrību “Dzīvnieku glābšanas dienests”, kas nodrošina klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu un citas līgumā noteiktās funkcijas. Savukārt pašvaldībai ir noslēgts finansēšanas līgums ar biedrību “Felida”. Šajā gadā atvēlēti 8000 eiro, lai biedrība varētu nodrošināt labturības prasības dzīvniekiem. Ir arī noslēgts līgums par telpām bezatlīdzībā 318 kvadrātmetru platībā Spīdolas ielā 11, Aizkrauklē. Te notiek biedrības darbība un ir izmitināti kaķi. Šogad vēl pašvaldība apmaksā dzīvnieka kopēja pakalpojumus, un papildus tiek apmaksāti arī vetārsta pakalpojumi.

Tā kā līgums ar “Dzīvnieku glābšanas dienestu” tika noslēgts pērn oktobrī, tad tā pakalpojumi izmaksāja 591 eiro. Pirms tam šos pakalpojumus sniedza dzīvnieku patversme “Mežavairogi”, izmaksas — 5570 eiro. Kopā — 6161 eiro. Savukārt izmaksas “Felidai” — 12 164,88 eiro (bez ēkas uzturēšanas izmaksām). 2023. gadā dzīvnieku labturības nodrošināšana pašvaldībai kopā izmaksājusi 18 326, 27 eiro.

“Izskatot pēc būtības iesniegumu par patversmes izveidošanu, tika uzrunāts “Aizkraukles KUK” par dzīvnieku patversmes izveidošanu un potenciālo darbības nodrošināšanu. Runa ir par telpām Randēnu ielā 8, Aizkrauklē,” sacīja G. Liepiņš. Pērn rīkotajā izsolē nepieteicās neviens pretendents, tāpēc jārisina jautājums par šo telpu izmantošanu.

Tas būtu ilgtermiņa ieguldījums

Pēc kapitālsabiedrības aprēķiniem, plānotās patversmes kapacitāte varētu būt 40 kaķi un 10 suņi, četri suņi varētu būt iekštelpās, ne voljeros, izmaksas tiek lēstas nepilnu 40 000 eiro apmērā, kuras, iespējams, pieaugtu. Vēl plānots finansējums — aptuveni 45 000 eiro, kas iekļauj darbinieku atalgojumu, barību, vetārstu pakalpojumus, izķeršanu utt. Kopējās izmaksas — vairāk nekā 80 000 eiro, kas nākamajā gadā būtu jāieplāno budžetā, lai izveidotu un nodrošinātu patversmes darbību.

Jautājuma izskatīšanas mērķis ir iespējami precīzi iepazīt situāciju, lai izlemtu, ko darīt turpmāk. Ar nākamo gadu “Felidai” paliks vien informatīvā funkcija, tādēļ biedrības pārstāvjus satrauc, kāda būs vide, kad tā vairs nedarbosies kā līdz šim. Saskaņā ar “Felidas” veikto dzīvnieku aprites statistiku ilgstoši paliekošu kaķu biedrībā nav daudz, nav arī no pagājušajiem gadiem. “Mēs visu laiku esam pilsētā un pārzinām situāciju. Mēs zinām “sāpīgās” vietas un savu iespēju robežās varam reaģēt,” sacīja Ingars Neija. Iepirktais pakalpojums nevarēs nodrošināt tik ātru reakciju, un dzīvnieku transportēšanas izmaksas ilgtermiņā, iespējams, būs daudz lielākas. “Ieguldot patversmes izveidē Aizkraukles novadā, nauda paliek novadā, nevis tiek finansēts cita novada sniegtais pakalpojums. Paturot dzīvnieku aprūpi novadā, varam veicināt pašpietiekama novada attīstību arī šajā jautājumā.

Tas ir ilgtermiņa ieguldījums, ko vēlāk, iespējams, varētu attīstīt par tādu, kas sniegtu pakalpojumus citiem novadiem. Tas nodrošinātu papildu darba vietas, kā mēs šobrīd nodrošinām, sadarbojoties ar Probācijas dienestu un Nodarbinātības valsts aģentūru, iesaistoties projektos un piedāvājot darba vietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,” bilda I. Neija.

Rūpējas arī par āra kaķiem

Kāds šajā jomā varētu būt nākotnes modelis? “Felidas” pārstāvju ieskatā, Aizkraukles novads varētu pārņemt daļu darbu, ko biedrība veikusi 14 gadu garumā, un turpināt to plašākā mērogā, ar to domājot nodrošināt labturības prasību ievērošanu arī suņiem. Novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums uzsvēra, ka biedrībai šajā laikā izveidojušās labas iestrādes, piemēram, izglītojošā funkcija.

I. Krieva savukārt bilda, ka “Felida” darbojas ne tikai telpās, bet rūpējas arī par āra kaķiem. Pilsētā ir 14 barošanas vietas, kurās biedrība gan par biedru personīgajiem, gan piesaistītajiem līdzekļiem izveidojusi būdiņas. Galvenais — ir sakārtota vide. “Ja kā biedrība mēs ar nākamo gadu beidzam pastāvēt, tas aizies pašplūsmā,” sacīja I. Krieva. Pēc publikācijām “Staburagā” daļa iedzīvotāju domā, ka “Felida” vairs nedarbojas, tas ietekmējis arī ziedojumus. “Felida” kā biedrība līdz gada beigām pastāvēs.

Deputātam Eināram Zēbergam bija jautājums, kur kaķi paliek pēc sterilizācijas un kastrācijas? Kā pastāstīja I. Krieva, šobrīd biedrības telpās mīt kaķi arī no Kokneses un Bebriem, kurus pēc atlabšanas vairs nav, kur izlaist. Tādu kaķu gadā ir ap 20, pārējie ir apritē. Ingars Neija piebilda, ka arī adopcijai ir tendences. Ir gadi, kad pieprasīti balti kaķi, tad melni un citas krāsas. Adopcija vērtējama kā pozitīvs process, no Aizkraukles kaķi adoptēti arī uz citām valstīm.

Deputātei Ingūnai Grandānei, veltot pateicības vārdus “Felidai”, bija arī jautājums, vai biedrība, turpinot darbu, varētu uzņemties ziedojumu piesaistīšanu, lai mazturīgajām ģimenēm piedāvātu sterilizēt dzīvniekus? I. Neija atbildēja, ka agrāk sadarbībā ar sociālo dienestu bija šāda iespēja, arī turpmāk, rīkojot akcijas konkrētam mērķim, tas būtu iespējams.

Vēlmes lielākas nekā iespējas

Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis sacīja, ka jāņem vērā, cik pašvaldībai izmaksās normatīvo aktu prasību, kas attiecas uz klaiņojošajiem dzīvniekiem, izpilde. Daudzkārt bijusi atšķirīga summa aprēķinos, kas iesniegti no “Felidas”, un tajos, kas sagatavoti pašvaldībā. Kāpēc šie aprēķini ir tik atšķirīgi? “Aprēķins ir par katru pozīciju, ko veicām cenu aptaujā mūsu veterinārajā klīnikā,” sacīja I. Neija. Tajā nav iekļauta kopšanas darbu samaksa.

Tomēr, runājot par turpmāko darbību, “Felida” nevarētu darboties viena visā novadā un vēl izpildīt patversmes prasības. “Tas ir finansiālais un organizatoriskais jautājums, kas mums nav īsti skaidrs, kādā formātā visu varētu organizēt. Mums kā biedrībai ar savu finansiālo situāciju nav spēkos dibināt atsevišķu uzņēmumu, šobrīd varam piedāvāt to pašu darbu, ko jau veicam,” sacīja Ingars Neija. Pēc pārstāvju sacītā, ja patversme tiek izveidota uz vietas, tad “Felida” turpinās darboties, patversmē tad nonāks arī viss biedrības aprīkojums, kas iegādāts par saziedotajiem līdzekļiem. Ja te patversmes nebūs, arī “Felida” savu darbību pārtrauks.

Uldis Riekstiņš, pašvaldības izpilddirektors, uzsvēra, ka visas likumā paredzētās prasības tiks izpildītas, taču vērsa arī uzmanību uz iespējamajām lielajām izmaksām.

“Ir grūti realitāti sabalansēt ar vēlmēm, un vēlmes ir lielākas nekā iespējas,” noslēgumā bilda novada domes priekšsēdētājs. Citā finansiālajā situācijā varētu lemt par patversmes izveidi, bet šoreiz informācija tika pieņemta zināšanai. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.