Agita Grīnvalde-Iruka
Likteņdārzā Koknesē aizvadītās nedēļas nogalē goda vietā tika celti āboli. Ikgadējā Ābolu ballē no pašā Likteņdārzā novāktajiem un ciemiņu atvestajiem āboliem, turpat dārzā spieda sulu un vārīja ievārījumu.
Izrādās, neviens nekad nav skaitījis, cik kilogramu ābolu katru gadu tiek salasīts, cik atvests, cik litru sulas izspiests un cik litru ievārījuma savārīts. Jo, kā atzīst pasākuma rīkotāji – tas jau neesot galvenais. Svarīgāks ir tas, ka noslēdzies viens aktīvs darba cēliens, novākta raža un lieliskā gaisotnē pavadīts laiks.
Ābolu balles idejas autors ir Jānis Bergmanis, kurš savulaik bija Likteņdārza tehniskais direktors. Dārza centrālās alejas malās sastādītas ābeles, kas pavasaros tā apmeklētājus priecē ar baltajām ziedu kupenām, rudenī – ar ābolu ražu. Pirms astoņiem gadiem, kad tika sagaidīta pirmā lielākā ābolu raža, bija jādomā, ko ar tiem darīt. Vienkārši nolasīt un kaut kur aizvests neesot bijis interesanti, tāpēc radusies ideja par ābolu ballīti ar dažādām aktivitātēm. Sulas spiešanai Jānis no kaimiņa aizlienējis Ulmaņlaika sulu spiedi, kas joprojām ir darba kārtībā un katru gadu šajā dienā ceļo uz Likteņdārzu. Liels palīgs sulas spiešanā visus šos gadus ir bijis Edvīns Gudrītis, bet šoreiz palīgā bija ieradies arī Jāņa brālis Raimonds. Lai spiedi darbinātu, vajadzīgs spēks un kā zināms Raimonds Bergmanis savulaik bijis viens no Latvijas spēcīgākajiem vīriem, tāpēc sulas spiešana veicās ļoti raiti. Svaigo sulu turpat no spiedes varēja nogaršot ikviens dārza apmeklētājs, savukārt sapildītu pudelēs vēlāk iegādāties līdzņemšanai. Tāpat kā ievārījumu, kas palika pāri pēc mielošanās ar pankūkām, kurām mīklu bija sagādājusi kafejnīca “Baltais gulbis”. Kā teiktu Mārtiņš Rītiņš – kas var būt labāks par šo: karstas, gardas pankūkas tikko no pannas ar ievārījumu, kas uz šķīvja likts tieši no katla!
Mēdz teikt, ka laba ābolu raža esot katru otro gadu. Jānis Bergmanis gan tam nepiekrīt, viņš saka – ja ir dažādu šķirņu ābeles un tās tiek rūpīgi koptas, tad āboli būs vienmēr. Vienā gadā labāk ražo viena šķirne, citā – cita, bet āboli ir. Arī Likteņdārzā āboli bijuši katru gadu. Te sastopamas latviešiem ierastās ābolu šķirnes – rožāboli, cukuriņi, baltie dzidrie, auksis. Pietrūkst vien labu rudens ābolu, piemēram, antonovka.
Katru gadu dārzā var sastapt arī iecavnieci, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāju un Iecavas sieviešu kluba “Liepas” dibinātāju Agitu Hauku, kurai allaž tiek uzticēta ābolu ievārījuma vārīšana. Laikam neviens cits tik labu nemāk izvārīt – nosmej Agita un stāsta, ka Ābolu balles rītā paspējuši pielasījuši vairākus maisus ar āboliem vešanai uz Likeņdārzu. Latvijas Zemnieku federācija ir ikgadēja šī pasākuma atbalstītāja. Sulīgākie āboli, kas uz Koknesi atvesti no Iecavas, nonākuši sulu spiedē, pārējie – ievārījuma katlā. Jautāta par ražu Iecavas pusē, Agita stāsta, ka situācija ir ļoti dažāda. Kolēģei pilsētas centrā esot pilni augļu koki, bet ir zemnieki, kuri stāsta, ka pavasara salnās viss apsalis.
Tukšām rokām uz Likteņdārzu nebrauca arī senioru kluba “Pīlādzītis” dāmas no Bebriem un Kokneses. Kluba dāmas Lība Zukule, Rasma Taukule un Ņina Rušmane bija čaklākās ābolu mizotājas, gatavojot izejvielas ievārījumam.
Šajā dienā Likteņdārzu apmeklēja vairāk kā 1600 cilvēku, kas ir par aptuveni 400 vairāk nekā pērn, un katrs noteikti varēja atrast ko interesantu – doties ekspedīcijā, meklējot fotogrāfijās attēlotās lietās un atminot sakāmvārdu, spēlēt lielformāta spēles, piedalīties ābolu makšķerēšanā un ābolu dambretē, baudīt sarūpēto cienastu vai vienkārši doties pastaigā pa dārzu.
Reklāma