Redakcijā vērsās lasītāja Jeļena Gaiķe, sarūgtināta par bēru mielastu kafejnīcā “Klidziņa”.
“Savu aizsaulē aizgājušo māmiņu nolēmām izvadīt smilšu kalniņā 18. novembrī Skrīveru kapos. Skrīveriešu apbedīšanas pakalpojumi bija labi, bet sarūgtinājumu man un viesiem sagādāja bēru mielasts, ko bijām pasūtījuši kafejnīcā “Klidziņa”. Gaļas ēdieni bija domāti tikai pagaršot, ne paēst. Kartupeļi bija aplikti ar gaļas gabaliņiem, katram tītenītis pirkstiņa lielumā, mini kotletīte, karbonāde, ko viesi nosauca par plāksterīti. Kartupeļu un kāpostu gan netrūka. Nu ko, atlika ēst tos pašus. Kad pasūtījām, solīja, ka gaļas ēdienu pietiks un paliks pāri. Ja būtu brīdināta, ka par deviņiem latiem, ko samaksāju par katru viesi, porcija būs domāta mazam bērnam, tad mums būtu izvēle — maksāt dubultā vai izvēlēties citu ēdnīcu. Atvainojos visiem viesiem par to, ka uzticēju bēru mielasta gatavošanu kafejnīcas “Klidziņa” Skrīveros darbiniecēm,” stāsta vīlusies kliente, nelaiķes meita.
“Staburags” sazinājās ar kafejnīcas “Klidziņa” vadītāju Vinetu Bērziņu. “Šo gadījumu atceros, tas bija novembrī. Kundze zvanīja un sūdzējās arī man. Tad, kad veica pasūtījumu, viņa izvēlējās tradicionālo bēru mielasta ēdienkarti un bija informēta gan par ēdiena daudzumu, gan samaksu,” skaidro Vineta Bērziņa. “Kaut kas tāds manā sešus gadus ilgajā darbības laikā gadās pirmo reizi. Brīnos, kāpēc kundze neapmierinātību izteikusi pēc tik ilga laika.”
Lai nebūtu šādu pārpratumu un vilšanos, jau pasūtot mielastu vajadzētu noskaidrot porciju lielumu, jo, kas vienam šķiet daudz, otram — pārāk maz. Katrā ziņā par tādu naudassummu, kādu samaksājusi Gaiķes kundze no Skrundas, mielasta galdam vajadzēja būt gana bagātīgam. Ja bēru viesi brauc no tālienes, viņiem patiešām vajag paēst, nevis iekost. Tā nu mēs, latvieši, esam raduši un savus aizgājējus vēlamies pavadīt aizsaulē ar godu. Pērkot kādu pakalpojumu, klientam ir tiesības saņemt to kvalitatīvu.
