Parīt ir Starptautiskā sieviešu diena. Jaunajai paaudzei tā, iespējams, nesaistās ne ar ko īpašu, taču tiem, kas dzīvojuši padomju laikos, šī diena noteikti ir atmiņā.
Vairākus gadus pēc neatkarības atgūšanas sabiedrība dalījās divās nometnēs — vieni kategoriski noliedza visus padomijas laika svētkus, citi neparko negribēja izmest no kalendāra skaisto pavasara sākuma svinēšanu — Sieviešu dienu. Ilgi vajadzēja cīnīties, kamēr likumdevēji šo dienu tomēr ierakstīja atzīmējamo sarakstā.Sieviešu dienu nevajadzētu saistīt ar padomju laikiem, mums vienkārši jāiemācās to svinēt pa jaunam.Sievietēm ikdiena paiet mūžīgā steigā — darbs, mājas, bērni un arī vīriešu aprūpēšana aizņem daudz laika. Atceros mātes nostāstus par 8. martu. Cilvēki bijuši smaidīgi, ziediem rokās, un šajā dienā virmojusi īpaša gaisotne, un tā tas ir līdz pat šim laikam. Mātes diena ir svētki tikai daļai sieviešu, jo ne visas var būt mātes, bet 8. marts ir svētki visām sievietēm.Sieva, draudzenes, mātes, māsas, kolēģes… Daudzi vīrieši ir pārāk aizņemti, lai biežāk padomātu par kādu pārsteigumu, bet īsti vīrieši par savām mīļotajām rūpējas katru dienu.Vai maz atceraties, kad kāda no jums pēdējo reizi bija īpaši godināta, neskaitot dzimšanas dienu? Kurai gan nav patīkami saņemt dāvaniņas vai tikai mīļus vārdus šajā īpašajā dienā? Radīsim pašas sev šo patīkamo brīdi, ja nav vīrieša, kurš to varētu sagādāt. Svētki vairo prieku, un to nekad nav par daudz! Veidosim savu apkārtni priecīgāku un pārsteigumiem bagātāku, tad, iespējams, arī pasaule kļūs gaišāka un labāka!
