Radioraidījumā “Krustpunktā” reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Zalāna kungs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par administratīvi teritoriālās reformas norisi. Skrīveru pagasta padome atbilstoši pagasta iedzīvotāju vairākuma domām ir nolēmusi palikt savā pašreizējā teritorijā, neapvienojoties ar citām un nekļūstot par piedēkli mākslīgam teritoriālajam veidojumam, kādu iecerējuši politiķi. Arī es kategoriski iebilstu pret valsts ierēdņu uzspiestu teritoriju pārdali un pašvaldību lēmējvaras attālināšanu no iedzīvotājiem. Savu attieksmi pamatošu ar līdz šim pieredzēto.
Pamatojuma nav
Trīs gadus strādāju Džūkstes pagasta padomē. 1995. gada februārī pārstāvēju pašvaldību Kuldīgā seminārā, kurā valdības runasvīrs Jānis Bunkšs Kurzemes zonas pašvaldību delegācijas informēja par ieceri mazos pagastus apvienot lielākās administratīvās teritorijās. Semināra gaitā klausītāji tā arī nedzirdēja apvienošanas pamatojumu, ekonomikas aplēses vai citus loģiskus argumentus. Iecerētā pasākuma attaisnojumam skanēja vispārīgas frāzes, ka tā būšot labāk, ka nevienā Rietumeiropas valstī neesot tik maz iedzīvotāju vienas pašvaldības teritorijā, esot nepieciešams pilnveidot valsts pārvaldi un tamlīdzīgi.
Sola piemaksāt
Vasaras vidū pagastu vadītāji atkal tika saaicināti Jaunpilī, kur valsts varu līdz ar Bunkša kungu pārstāvēja ministrs Anatolijs Gorbunovs un vairākas citas augstas amatpersonas. Dažas dienas pirms saieta Tukuma rajona pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki pilsētas domes priekšsēdētāja Ērika Zundas vadībā pārrunāja visus “par” un “pret” iespējamo reformu un pilnvaroja mani rajona pašvaldību vārdā Jaunpilī uzrunāt valdības pārstāvjus un argumentēti noraidīt iespējamās teritoriālās izmaiņas.
Jaunpilī neviens no pašvaldību runātājiem reformu neatbalstīja, nelīdzēja pat Bunkša kunga solījums, ka ikviens jaunizveidotais novads no valsts saņems finansiālu palīdzību – Ls 20 000, kas tolaik bija ievērojama summa.
Velti “dzesēju muti”
Pēc manas runas saieta pārtraukumā pie manis pienāca pazīstams 5. Saeimas deputāts un teica: “Ilmār, velti dzesēji muti. Jau sen viss nolemts. Latvija no Dānijas ir saņēmusi mērķdotāciju reformām (šobrīd neatceros, 6 vai 16 miljonu – aut.), bet Gailis (tolaik premjerministrs Māris Gailis – aut.) tos miljonus jau sen izšiverējis. Nu dāņiem jāparāda kaut kādi rezultāti, lai arī turpmāk varētu cerēt uz miljoniem. Tāpēc apvienošana notiks – par divdesmit tūkstošiem, bez pagastu piekrišanas un neņemot vērā nekādus iebildumus.”
Veikli “maina kažoku”
Jaunpilī pēc manis runāja arī Ēriks Zunda un papildināja iepriekš izteiktos pašvaldību vadītāju protestus. Liels bija mans pārsteigums, kad dažus mēnešus vēlāk tas pats Zundas kungs, kļuvis par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru, sāka aktīvi propagandēt un īstenot to pašu reformu, ko vēl nesen tik kvēli pēla. Laikam jau reformas īstenotājiem “spīdēja” vērā ņemami papildinājumi personīgajos kontos, tāpēc arī nākamie ministri, ieskaitot Aigaru Štokenbergu, turpināja Māra Gaiļa uzņemto kursu uz varas centralizāciju. Un visi slavēja gaidāmās ekonomiskās priekšrocības, ko došot valsts ierēdņu voluntāri izstrādātā un uz papīra uzzīmētā jaunā Latvijas administratīvā iedalījuma karte.
Bez konkrētiem aprēķiniem
Tagad jaunajiem novadiem sola simt tūkstošu latu par “labprātīgu” pašreizējo pagastu apvienošanos, kaut arī bez novada veidošanas šī nauda ik pašvaldībai būtu ļoti nepieciešama savas teritorijas infrastruktūras uzlabošanai. Bet neviens nepasaka, ko iegūs pagastu iedzīvotāji, kā uzlabosies viņu dzīve, labklājības līmenis un sociālo pakalpojumu apjoms un kvalitāte. Neviens neatzīst, ka iecerētajos novados daudzas ģimenes automātiski nokļūs tālā nomalē, prom no vietējās varas, ja par vietējo varēs uzskatīt pēc partiju sarakstiem iedzīvotājiem mazpazīstamu deputātu veidotas padomes.
Visi apgalvo, ka lielus novadus apsaimniekot būšot daudz rentablāk, bet nekur neesmu ne redzējis, ne dzirdējis ar reāliem aprēķiniem pamatotus pierādījumus: triju (četru, piecu) pagastu administrēšanai šobrīd gadā izlieto X latu, bet pēc to apvienošanas novadā tērēs tikai 1/3 (½) no X. Nekur neesmu lasījis, kāpēc nelielām pašvaldībām nevar piesaistīt naudas līdzekļus būtisku projektu īstenošanai, bet lieliem novadiem tā vairs nebūs problēma.
Visu nosaka partijiskā piederība
Aplamības Cesvaines jaunās vidusskolas būvniecības apmaksāšanā, līdzekļu trūkums Skrundas vidusskolas ēkas papildināšanai ar piebūvi un jumta remontēšanai pierāda, ka finanšu plūsma atkarīga vienīgi no valdošo partiju simpātijām vai antipātijām pret to vai citu pašvaldību, nevis no tās lieluma vai iecerētā projekta apjomiem un nozīmīguma. Vai ceļa Aizkraukle-Jēkabpils reanimēšanai kopējā novadā jāapvieno Aizkraukles, Seces, Staburaga, Sēlpils un Salas pagasts, ja tāpat skaidrs, ka naudu dabūs tikai tās pašvaldības, kuru vadītāji būs draugos ar satiksmes ministru, viņa partiju vai vismaz ar kādu no reliģiskām sektām? Bet – pirms valsts iedzīvotājiem draud ar piespiedu apvienošanu novados, ministriem derētu atcerēties Satversmē rakstīto: Latvija ir demokrātiska republika, un visa vara pieder tās tautai, nevis partiju diktatūrai.
Varas nāk un aiziet
Pašreiz valdošie politiķi metodes un sviras, kā “izgriezt rokas” pašvaldībām, kuras nepiekritīs “labprātīgi” veidot ministriju kabinetos ieplānotos novadus, atradīs. Ar loģiku un objektīviem argumentiem pamatot savas vēlmes un tiesības pagastu iedzīvotājiem pašiem lemt savu likteni būs grūti. Nelīdzēs arī Kandavas novada pieredze, kad pilsētas domes priekšsēdētājs Dainis Rozenfelds, iztapdams “LC” valdībai, pilsētai pievienoja Kandavas, Cēres un Matkules pagastu. Sākumā, kamēr “LC” Kandavā ierīkoja sava biroja filiāli un novada pašvaldību dāsni dotēja, lai teritoriālo jaunveidojumu varētu citiem rādīt kā paraugu, novads izskatījās perspektīvs. Pietika “LC” zaudēt varas monopolu, lai Kandavas novadam vairs nebūtu, ar ko lepoties.
Ar šo piemēru gribu atgādināt – varas nāk un aiziet, bet vēlētāji, Latvija un tās tauta paliek. Partijām, lai cik varenas kādu brīdi tās arī justos, pagastu ļaužu domas ir jāņem vērā, citādi nākamajām varām iepriekšējo valdnieku kļūdu labošana maksās dārgi.
