Daudzi cilvēki šobrīd neuzticas bankām un baidās tām nodot savus brīvos līdzekļus. Par to liecina arī pētījumu centra SKDS nesen veiktās aptaujas rezultāti.
Uz jautājumu ”Kādus banku pakalpojumu veidus jūs, visticamāk, šogad izmantosiet personīgajām vajadzībām?” tikai 9,7% respondentu atbildēja, ka izmantos naudas noguldījumus. Šī atbilde bija pēdējā vietā, savukārt 14,9% aptaujāto atzina, ka vispār neizmantos banku pakalpojumus. ”Daudzi cilvēki joprojām domā īstermiņā, būdami taupītāji. Bet ar to nepietiek — cilvēkiem jādomā vienu soli uz priekšu un jākļūst par uzkrājumu veidotājiem. Visneprātīgākais šodien ir turēt iekrāto naudu mājās, ļaujot pakāpeniski zust tās vērtībai. Šobrīd drošākais un izdevīgākais naudas uzkrāšanas veids ir depozīti. Globālā finanšu krīze, bez šaubām, ir vērtējama negatīvi, taču attiecībā uz noguldījumiem tai ir pozitīva ietekme. ”Laikā, kad nauda finanšu tirgos un nekustamajos īpašumos “sadeg”, noguldījumi ir droši. Piemēram, cilvēki, kuri gada sākumā savu sakrāto naudu ieguldīja akciju tirgos, ir zaudējuši ļoti lielas summas. Vadošie biržu indeksi ir samazinājušies par 3 — 50%. Taču noguldījumu produktivitāte bankās ir gandrīz divas reizes augstāka nekā pirms diviem gadiem. Bankas šobrīd piedāvā ļoti pievilcīgas depozītu procentu likmes latos — aptuveni 8 — 12%. Turklāt peļņas procenti ir fiksēti un nemainās. Termiņnoguldījums ir viens no nedaudziem noguldījumu veidiem, kura drošību garantē valsts. Eiropas Savienības ministri pagājušā gada nogalē vienojās garantēt banku noguldījumus līdz 50 000 eiro (līdzšinējo 20 000 eiro vietā) visās ES valstīs. Jaunie noteikumi pieņemti ar mērķi aizsargāt noguldītājus. Saskaņā ar 2008. gada 16. oktobrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Noguldījumu garantiju likumā kopš 18. oktobra arī Latvijā banku klientiem (gan fiziskām, gan juridiskām personām) tiek garantēti 50 000 eiro (ap 35 000 latu) katrā bankā (visos kontos kopā, ja ir vairāki konti vienā bankā). Uz noguldījumiem ārvalstu banku filiālēs attiecas tās valsts noguldījumu garantiju sistēma, kurā banka ir reģistrēta. Piemēram, ”Bigbank” termiņnoguldījumus 100% apmērā garantē Igaunijas valsts. Tieši saspringtā ekonomiskā situācija ir izdevīga termiņnoguldījumu klientiem, jo bankas ir spiestas piedāvāt ļoti izdevīgus un pievilcīgus noteikumus. Turklāt noguldījumiem nav nepieciešamas lielas summas. Ja ģimenei ir 200 latu, ar tiem jau var rīkoties, izvēloties izdevīgāko termiņu. Turklāt, ņemot vērā, ka fiksētie peļņas procenti tiek saņemti termiņa beigās, tas disciplinē klientu un liek atturēties no neplānotiem un nepārdomātiem pirkumiem. Būtisks faktors, kas nosaka noguldījumu efektivitāti, ir inflācija. Pērn vidējā gada inflācija bija ap 10%, bet šogad eksperti prognozē inflāciju ap 5%. Līdz šim tiešām varēja runāt par pirktspējas zaudējumiem, kas rodas no procentlikmju un inflācijas starpības un tas padarīja depozītus kā investīciju objektu neizdevīgus. Šobrīd, depozītu procentu likmēm esot ļoti tuvu vai pat augstākām nekā inflācija, depozīts palēnām atgriežas investīciju produktu vidū.
