Nedēļas izskaņā vēlēsim gan pašvaldības, gan Latvijas pārstāvjus Eiroparlamentā. Interesanti medijos pavērot un pavētīt norises, kas virmo pirms jauno novadu pašvaldību vēlēšanām. Secināju, ka nabadzīgajos un ekonomiski mazperspektīvajos rajonos pēc varas neviens īpaši netīko.
Pavisam cita aina tajos novados un pilsētās, kur budžetā ir ienākumi, nekustamais īpašums aktīvi piedalās naudas apritē, notiek būvniecība, atļaušana/neatļaušana, saskaņošana/noraidīšana. Spilgts piemērs ir Pierīgas teritorijas — Ķekava, Jūrmala, Saulkrasti.Arī Skrīveru novads nav starp žēlastības dāvanu gaidītājiem. Iesniegti seši kandidātu saraksti. Rakstu par Skrīveriem, bet, lasot ”Staburagā” pēdējā laikā publicēto, šķiet, citos topošajos novados valdītgribošo nav mazāk. Atminos kādreizējo kolēģi Grišu Novikovu, kurš vaļsirdības uzplūdu brīdī pauda savus sapņus: ”Eh, ja mani ievēlētu nu kaut vai tikai Rīgas deputātos! Kamēr citi atskārstu, ka es no tām pārvaldīšanas lietām neko nesaprotu, man jau sen būtu gan vasarnīca Vecāķos, gan sieva izbraukājusi visus Krimas kūrortus.”Kopš 1969. gada divus sasaukumus esmu bijis Rīgas pilsētas padomes deputāts, 1994. — 1997. gadā strādājis Džūkstes pagasta padomē par priekšsēdētājas vietnieku. Savulaik gūtā pieredze man ļauj teikt: cienījamie deputātu kandidāti, papūlieties saskatīt robežu starp ilūzijām un dzīves īstenību, nesoliet vēlētājiem nereālo un netopiet par Grišam Novikovam līdzīgiem!
