Latvija var patiesi lepoties ar monētu mākslas attīstību kopš neatkarības atgūšanas. Lai parādītu sev un pasaulei, kas mēs esam un kādi mēs esam, daudzu gadu garumā ir izkoptas īpašo kolekciju monētu (līdz šim tās saucām par jubilejas un piemiņas monētām) tradīcijas, kā arī pierādīts, ka naudaszīmes var būt izcili mākslas priekšmeti.
Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, monētu nozares dalībnieki neskopojas ar uzslavām un saņemtas daudzas prestižas godalgas. Piemēram, numismātiskās literatūras izdevniecības “Krause Publications” konkursā “Coin of the Year” (numismātikas Oskari) starptautiska žūrija tām piešķīrusi gan galveno balvu, gan gada novatoriskākās, mākslinieciskākās monētas, arī labākā mūsdienu notikumu atspoguļojuma un labākās zelta monētas balvas. Atzinības gūtas arī Itālijā un Krievijā rīkotajos konkursos.
Starptautiskie vērtētāji norāda, ka Latvijas kolekciju monētu klāsts veido vienu no mūsdienu mākslinieciski visaugstvērtīgākajām kolekcijām. Var droši teikt, ka šajā jomā esam starp pasaules lielvalstīm.
Latvijas naudas vēsture Latvijas naudas vēsture nav tik sena, kā daudzām citām valstīm. Tomēr neilgajā laika posmā, kurā izlaižam savu naudu, esam paveikuši ļoti daudz.
Latvijas valsts pie savas nacionālās valūtas pirmo reizi tika vien 20. gadsimta 20. gadu sākumā. Savukārt viens no būtiskākajiem lēmumiem tika pieņemts 1929. gada februārī, kad Finanšu ministrija nolēma, ka uz Londonas naudas kaltuvē “Royal Mint” pasūtāmās sudraba piecu latu monētas jābūt Latvijas Republiku un brīvību simbolizējošai “jaunavas galvai”. Tā rezultātā tapa naudaszīme – sudraba pieclatnieks, kas kļuvis par vienu no mūsu neatkarīgās valsts simboliem, cauri dažādu okupāciju laikiem ģimenēs glabāts kā svētums no paaudzes paaudzē līdz mūsdienām un arī nākotnē būs tiražētākā Latvijas atpazīstamības zīme pasaulē – kā attēls uz eiro monētas.
Atjaunotās Latvijas naudas ceļš sākās 1991. gada 13. martā, kad tika pieņemts lēmums par naudaszīmju izgatavošanu. Drīz darbu sāka naudaszīmju sižetiskā risinājuma komisija, ko vēlāk aizstāja Latvijas Bankas Monētu dizaina komisija. Kopā ar bankas darbiniekiem šajā komisijā darbojas Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti un mākslinieki. Monētu dizaina komisija konsultē Latvijas Bankas vadību – iesaka jaunu jubilejas un piemiņas monētu un to programmu tēmas, ierosina monētu izstrādes veidus, izvēlas māksliniekus monētu dizaina izstrādei, novērtē mākslinieku izpildīto darbu, novērtē monētu kalumu paraugus.
Precīzā tēlainība, sasaistīta ar visjaunākajiem tehnoloģiskajiem un materiālajiem risinājumiem, ir Latvijas naudaszīmju skaistuma pamatā. Tā tas ir gan apgrozības naudaszīmēm, gan jubilejas un piemiņas monētām, kas ir īpaša, ļoti spilgta lappuse neatkarību atguvušās Latvijas monetārajā stāstā. Tās izveidē piedalījušies vairāk nekā 40 Latvijas mākslinieku.
Ideja par īpašu jubilejas un piemiņas monētu kalšanu radās Latvijas naudas vēstures pētniekam, Latvijas Bankas prezidenta padomniekam Ēvaldam Vēciņam, savukārt ilggadējais Latvijas Bankas padomes loceklis tautsaimnieks Brunis Rubess šim darbam piešķīra mērķtiecību un vērienu. Kopumā Latvijas Banka kopš 1995. gada izlaidusi 96 jubilejas un piemiņas monētas.
Jubilejas un piemiņas monētas – šogad jau izlaistās un līdz gada beigām plānotās Šogad Latvijas Banka laidusi klajā piecas jubilejas un piemiņas monētas – par godu atjaunotajai Latvijas naudai martā tika izlaists “Sudraba lasis”, kam sekoja Rūdolfam Blaumanim un Rihardam Vāgneram veltītas monētas, kā arī “Šūpuļa monēta”.
Dziesmu un deju svētku laikā un Jāzepa Vītola 150. jubilejas priekšvakarā, jūlija sākumā, klajā tika laista slavenajam mūzikas nozares darbiniekam veltīta monēta. Tā turpina tradīciju jubilejas un piemiņas monētas veltīt nozīmīgiem sabiedriskiem un kultūras notikumiem, kā arī personām. Vītols ir Latvijas mūzikas izglītības patriarhs, komponists, diriģents, sabiedriskais darbinieks, kura devumu Latvijas labā vislabāk var just visas tautas sadziedāšanās svētku laikā. Tā ir gaismas pils, kas nevar nogrimt.
Saskaņā ar Jubilejas un piemiņas monētu izlaides programmu šogad vēl klajā nāks divas īpašās monētas – Kurzemes barokam veltīta zelta monēta, kas vienlaikus būs veltījums arī kokgriezējam Nikolausam Sēfrensam un Lestenes baznīcai, un kārtējā netradicionālā un nedaudz filozofiskā sudraba monēta. Tās sižetu vēl paturam noslēpumā, jo jāpārliecinās, vai tehnoloģiski būs iespējams realizēt mākslinieka ieceri. Varam tikai atklāt, ka šī monēta būs kārtējais izaicinājums kādai Eiropas kaltuvei, kas uzvarēs konkursā par tās izgatavošanu.
Dažreiz dzirdēta neizpratne, kāpēc Latvijas Banka neilgi pirms eiro ieviešanas turpina jubilejas un piemiņas monētu kalšanu. Gribu nomierināt cilvēkus – lata jubilejas un piemiņas monētas, kas vēl nebūs izpārdotas 2014. gada 1. janvārī, Latvijas Banka turpinās tirgot kā numismātikas priekšmetus, kam nav maksāšanas līdzekļa statusa.
Turklāt mēs ņemam vērā arī sabiedrības interesi, un tā šogad līdz ar gaidāmo eiro ieviešanu ir būtiski palielinājusies. Latvijas Banka saņem neskaitāmus telefona zvanus un vēstules ar ierosinājumiem jaunu monētu projektiem. Pieaudzis arī monētu apgrozījums, jo daudzi kolekcionāri un vienkārši mākslas cienītāji steidz papildināt savas kolekcijas.
Kādas kolekciju monētas tiks kaltas pēc eiro ieviešanas? Pēc pievienošanās eirozonai Latvijas monētu izstrādes tradīcijas neizzudīs. Ja nu kas mainīsies, tad tas būs cilvēku skaits, kuri varēs iepazīties un paturēt rokās skaisto Latvijas naudu – mūsu eiro monētas, jo eirozonā naudas lietotāju skaits pārsniedz 300 miljonus.
Tiks turpināta arī kolekciju monētu kalšana ar mūsu zemei raksturīgiem sižetiem. Tās plānots izlaist ik gadu aptuveni tādā pašā apjomā kā līdz šim, tas ir, 5-6 dažādu nosaukumu monētas gadā. Tirāžas būs atkarīgas no pieprasījuma vietējā un starptautiskajā tirgū.
Jāņem vērā, ka šīs monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī (tomēr maz ticams, ka šāda monēta nonāks brīvā apgrozībā – visticamāk, tās būs īpaši pieprasītas starp numismātiem, kā arī citiem interesentiem). Kolekciju monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, ar 5 vai 10 eiro nominālu). Kolekciju monētu specifikācijas – krāsa, diametrs, svars, materiāls utt. – būtiski atšķiras no apgrozībā esošajām monētām.
Par vadlīnijām, kādas kolekciju monētas kalsim pēc eiro ieviešanas, lems naudas eksperti, mākslinieki un Latvijas Bankas pārstāvji Monētu dizaina komisijas paplašinātajā sēdē šogad rudenī. Jau pašlaik zināms, ka 2014. gadā turpināsim godā celt Latvijas kultūrvēsturiskās vērtības. Ir paredzēts veltīt monētas Ainažu jūrskolai tās 150 gadu jubilejā, Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltajai grāmatai”, Baltijas ceļa 25. gadskārtai.
Katru gadu katra eirozonas dalībvalsts var izlaist arī divas īpašās 2 eiro monētas, kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus var tikt izlaista vēl viena 2 eiro monēta kāda kopēja Eiropas Savienības (ES) valstu projekta ietvaros, piemēram, ES jubilejā. Šīm monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastām 2 eiro monētām. Taču pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs. Īpaša dizaina eiro monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eirozonā – tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro monētas.
Lielākā daļa īpaša dizaina monētu tiek emitētas, atceroties kādu vēsturisku notikumu gadskārtas vai pievēršot uzmanību būtiskiem aktuāliem notikumiem. Pirmo īpašo 2 eiro monētu 2004. gadā emitēja Grieķija par godu Atēnu Olimpiskajām spēlēm.
Lata stāsts radīs turpinājumu eiro monētās Vēsture liecina, ka monētu māksla ilgtermiņā pāraug materiālās pasaules laicīgumu, savu vēstījumu nododot nākotnes kolekcionāriem vēl pēc gadu tūkstošiem. Lata monētas būs īpaša vērtība arī pēc Latvijas pievienošanās eirozonai un vienotās Eiropas valūtas ieviešanas. Šis stāsts radīs turpinājumu eiro apgrozības monētās un arī jubilejas un piemiņas monētās, un tādējādi Latvijas mākslinieku redzējums arī šajā jomā kļūs arvien nozīmīgāks, jo varēs sasniegt vēl plašāku Eiropas iedzīvotāju loku viņu ikdienas gaitās.
Mūsu monētu mākslas attīstība ir vēl viens iemesls lepoties ar mūsu valsti, turklāt drīz mūsu skaisto naudu uzzinās ikviens Eiropas iedzīvotājs, skatot pieclatnieka tautumeitu savā maciņā.
Arī Latvijas iedzīvotājiem pievienošanās eirozonai būs stimuls uzzināt vairāk par citu Eiropas valstu kultūru, vēsturi un personībām. Par to palīdzēs pastāstīt dažādās eiro monētas – gan apgrozības (kas katrai valstij ir dažādas), gan kolekciju monētas.
Kas jāzina par eiro apgrozības monētām? Katrai no 17 eirozonas valstīm ir vienā (Eiropas) pusē vienādas, bet otrā (nacionālajā pusē) – atšķirīgas eiro monētas. Apgrozībā ir laistas astoņu dažādu nominālu eiro un centu monētas – 1 un 2 eiro un 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centi. Tātad nomināli ir tādi paši kā lata un santīmu monētām.
Eiro un centu monētu vienādajā pusē vienā no trim dažādiem veidiem attēlotas ES kartes aprises, ko ieskauj 12 ES simbolizējošas zvaigznes. Eiro monētu vienotās puses dizainu izstrādāja beļģu mākslinieks Luks Luikss.
Eiro monētu gadījumā faktiski nav jāuztraucas par viltojumiem – tādi ir sastopami ļoti reti. 2012. gadā no apgrozības izņemts 184 000 viltotu eiro monētu (salīdzinājumam – apgrozībā ir 16,5 miljardi īstu eiro monētu; 2012. gadā atklāto viltoto eiro banknošu skaits bija 531 000). Tādējādi viltojumu un īsto monētu attiecība ir 1 pret 100 000.
Eiro monētu gadījumā ir padomāts par vājredzīgajiem un neredzīgajiem cilvēkiem. Monētas ir viegli atpazīt – pat cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Eiro monētām ir atšķirīgs izmērs, svars (jo smagāka monēta, jo tā vērtīgāka), materiāls, krāsa un biezums (jo biezāka monēta, jo tā vērtīgāka).
Dažādu nominālvērtību monētām ir atšķirīgas jostas. 2 eiro monētai uz smalki rievotas jostas iekaltas rakstzīmes, 1 eiro monētas jostai ir pārtraukts rievojums (trīs iedaļas – ar rievojumu, trīs iedaļas – gludas), 50 un 10 centu monētas jostu klāj smalki ierobi, 20 centu monētas jostai ir septiņi iespiedumi (“spāņu zieda” forma), 5 un 1 centa monētas josta ir gluda, 2 centu monētas josta ir gluda un ar gropi.
Latvijas eiro monētas 2004. gadā notika tautas ideju konkurss, kurā žūrija par labāko atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikumus.
Latvijas eiro monētu kalšana izmaksās 12 miljonus latu, tās kals Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuve (Vācija). Tā tika izvēlēta atklātā konkursā, kurā piedalījās piecas kaltuves.
Latvijas eiro monētas rotās mums būtiski simboli – uz 1 un 2 eiro monētām tautumeitas portrets no sudraba pieclatnieka, uz 10, 20 un 50 centu monētām – Latvijas Republikas lielais valsts ģerbonis, uz 1, 2 un 5 centu monētām – Latvijas Republikas mazais valsts ģerbonis. Un tās izskatīsies šādi:
Eiro monētas bez robežām Visas eiro monētas ir derīgas visās eirozonas valstīs. Tātad arī Latvijā, kad šeit ieviesīs eiro, varēs norēķināties un cilvēku makos nonāks dažādas eiro monētas. Savukārt Latvijas eiro monētas nonāks apritē citās ES valstīs un vēstīs par Latviju. Tas nozīmē, ka ar Latvijas eiro monētām varēs norēķināties, piemēram, Francijā, bet ar Somijas monētām – Latvijā.
Uz citām valstīm ļaudis parasti izved nelielu daudzumu skaidras naudas atlikumu monētās to svara dēļ. Tādējādi katrā valstī apgrozībā vairumā gadījumu cirkulē šajā valstī izlaistās eiro monētas. Īpaša monētu šķirošana un nosūtīšana atpakaļ valstīm, kurās tās izlaistas, netiek veikta. Monētas ar laiku nolietojas un tiek aizvietotas ar jaunām.
Kas jāzina par eiro banknotēm? Eiro banknotes var raksturot ar formulu “7+1” – septiņas pirmās sērijas eiro banknotes un pirmā otrās (Eiropas) sērijas banknote, kura tika laista pavasarī. Visām eiro zonas valstīm ir vienādas eiro banknotes.
Apgrozībā ir septiņu nominālvērtību eiro banknotes – 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro, un uz tām attēloti dažādu Eiropas vēstures periodu arhitektūras stili.
Visās eiro banknotēs iestrādāti dažādi pretviltošanas elementi. Jebkuru eiro banknoti var viegli pārbaudīt, to aptaustot, apskatot un pagrozot. Var teikt, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri labi pazīst lata banknotes un to drošības pazīmes, atslēga eiro pazīšanai ir jau rokā.
Īpašu iespiedtehnoloģiju rezultātā banknotes viegli atpazīt ar tausti. Aplūkojot banknoti pret gaismu, kļūst redzama ūdenszīme, pretviltošanas josla un caurskata zīme. Grozot banknoti, aversā redzams mainīgs hologrammas attēls, bet reversā – zeltīta josla (5-20 eiro banknotēm). Tāpat par banknotes drošību rūpējas ar papildu elementiem, ko parasti vairāk iepazīst profesionālie naudas lietotāji – kasieri, veikalnieki u.c. (ultravioleto staru gaismā redzamās pazīmes, mikroburtu raksts, infrasarkano staru gaismā redzamās pazīmes u.c.).
Eiro banknošu dizainā ir padomāts arī par vājredzīgajiem un neredzīgajiem cilvēkiem. Dažādu nominālu eiro banknotēm ir nedaudz atšķirīgs izmērs. Tāpēc neredzīgajiem un vājredzīgajiem vajadzētu būt vieglāk tās atšķirt. Turklāt daži banknošu dizaina elementi veidoti reljefā iespiedumā, izmantojot īpašas iespiedtehnoloģijas (dobspiedi). Vājredzīgajiem cilvēkiem palīdzēs arī tas, ka katrai banknotei ir viena noteicošā krāsa un katras banknotes nominālvērtības uzraksts ir iespiests lieliem cipariem.
Otrās sērijas eiro banknotes Tāpat kā citas valūtas, eiro turpina attīstīties. Pilnveidojot naudas drošību, šā gada 2. maijā apgrozībā tika laista pirmā otrās – Eiropas – sērijas 5 eiro banknote.
Otrās sērijas eiro banknotēs izmantoti jaunākie sasniegumi banknošu tehnoloģijās. Jaunie pretviltošanas elementi nodrošinās labāku aizsardzību pret viltojumiem. Turklāt jaunās eiro banknotes būs izturīgākas nekā pirmās sērijas banknotes, un tās nebūs tik bieži jānomaina. Tas ir īpaši būtiski attiecībā uz 5 eiro banknotēm, kuras nolietojas visvairāk. Ilgāks lietošanas laiks arī samazinās banknošu ietekmi uz vidi.
Eiropas sērijas banknošu dizaina pamatā ir laikmetu un stilu motīvi, kas izmantoti pirmās sērijas banknotēs. Tomēr jauno banknošu izskats ir vizuāli nedaudz mainīts, lai piešķirtu tām jaunu izskatu un iestrādātu vairākus jaunus un pilnveidotus pretviltošanas elementus, kas ļauj arī viegli atšķirt abu sēriju banknotes.
Pirmā izlaiduma 5 eiro banknotes joprojām būs apgrozībā kopā ar jaunajām banknotēm, bet pamazām tiks izņemtas no apgrozības. Diena, kad tās pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis, tiks izziņota savlaicīgi. Un pat pēc šī datuma tās saglabās vērtību bez laika ierobežojuma un jebkurā laikā būs apmaināmas eiro zonas nacionālajās bankās.
Pakāpeniski tiks ieviestas arī citu nominālu otrās sērijas eiro banknotes.
Kur meklēt informāciju par eiro banknotēm un monētām? Gada otrajā pusē Latvijas Banka kopā ar Eiropas Centrālo banku iepazīstinās burtiski ikvienu Latvijas iedzīvotāju ar naudas pazīšanai nepieciešamo informāciju.
Jau tagad visu nepieciešamo var uzzināt, apmeklējot šo Eiropas Centrālās bankas interneta mājas lapu www.jaunas-euro-banknotes.eu.
