Pretēji starptautiskajām cilvēktiesībām valdība grib atņemt 70% pensijas strādājošajiem pensionāriem.
2002. gada 19. martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā “Par likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 26. punkta atbilstību Satversmes 91. un 109. pantam”, kurā noteica, ka: “Apstrīdētā norma piespiež nodarbinātos pensionārus izvēlēties — saņemt pilnu pensiju vai arī turpināt strādāt. Tas savukārt nonāk pretrunā ar pensijas vecumu sasniegušu personu tiesībām iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Jau 1990. gada 4. maijā pieņemtās deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 8. punktā noteikts, ka valsts apņēmusies garantēt Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskajām cilvēktiesību normām”. Pret tīši kaitniecisku pensionāru diskrimināciju iebildīs Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Dr. jur. Ilma Čepāne un tiesībsargs Dr. jur. Romāns Apsītis, jo šie juristi bija tiesas sastāvā, kura pieņēma nosaukto spriedumu. Ja ar šo cienījamo tiesībzinātnieku protestu nebūs pietiekami, lai parlaments neveiktu antikonstitucionālus grozījumus, strādājošie pensionāri atkārtoti vērsīsies Satversmes tiesā, kura neapšaubāmi atzīs par nelikumīgu pensijas atņemšanu vien tādēļ, ka cilvēks, kurš godprātīgi nostrādājis ilgu darba mūžu, turpina strādāt, maksāt nodokļus un dot savu ieguldījumu mūsu Latvijas tautsaimniecībā. Protams, pensionāri uzvarēs gan Satversmes tiesā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā, gan arī civilprocesuālā kārtā, jo valsts būs rupji pārkāpusi Eiropas Kopienas tiesību normas, kas liedz diskriminēt gados vecus pilsoņus. Pensijas visiem strādājošajiem būs jāatmaksā, taču ir viena problēma — valstij būs jāmaksā pensionāriem arī zaudējumu atlīdzība par pensiju aizkavētu izmaksu, procentu pieaugums, kā arī morālā kompensācija un tiesvedības izdevumi. Tas radīs papildu izdevumus valsts budžetā. No kā zaudējumus piedzīt? Mans priekšlikums jau šobrīd likumā “Par valsts pensijām” iestrādāt pārejas noteikumu normu, ka kompensāciju par antikonstitucionālām likuma normām piedzen no to amatpersonu privātajiem līdzekļiem, kuras šādu priekšlikumu sagatavojušas un atzinušas par tiesisku — sākot ar Tieslietu un Finanšu ministrijas valsts sekretāriem un beidzot ar Saeimas Juridiskā biroja, Budžeta un finanšu komisijas locekļiem un darbiniekiem. Ja tiesa kriminālprocesā atzīst, ka kaitējums nodarīts apzināti, var piespriest papildsodu — mantas konfiskāciju. Protams, tikai prokuratūras un tiesas ziņā būs izvērtēt, vai antikonstitucionālais priekšlikums atņemt strādājošajiem pensionāriem godīgi nopelnīto veidots, lai tīši kaitētu Latvijas Republikai un grautu tās finanšu sistēmu.
