Telegramma lielākajai daļai sabiedrības ir jau aizmirsta lieta, tās ziedulaiki sen beigušies. Tomēr ir cilvēki, kuri dažkārt izmanto šo pakalpojumu, cerot, ka šādi sūtīta ziņa adresātu sasniegs ātrāk. Kādai “Staburaga” lasītājai no Pļaviņām laikus nepiegādātās telegrammas dēļ bija jāpiedzīvo liels sarūgtinājums.
“Mana ģimene dzīvo Krievijā, tāpēc, dodoties ciemos laikus jāsagādā vīza. Parasti ar tuviniekiem sazināmies pa telefonu, taču dažkārt piezvanīt nav iespējams,” stāsta pļaviņiete. “Kādā nedēļas nogalē mūžībā aizgāja māte, arī šoreiz pa telefonu sazināties nevarējām, tāpēc māsa atsūtīja telegrammu. Pļaviņu pasta nodaļā telegrammu saņēma sestdien, 26. septembrī, aptuveni pusdivpadsmitos dienā. Sestdienās nodaļas darba laiks ir līdz pulksten 15, taču telegrammu man atnesa tikai pirmdien pēc plkst. 11. Uztraukumā nepaskatījos, kad telegramma sūtīta, zvanīju māsai un teicu, ka dodos ceļā. Viņa nemaz netika pie vārda un nepaspēja pateikt, ka māte jau apglabāta. Aizbraucu un nevaru izstāstīt, kādā šokā biju, uzzinot, ka bēres esmu nokavējusi un no mātes nevarēšu atvadīties. Mainīt jau neko nevar, tāpēc notikušajā nevienu nevēlos vainot, tomēr gribu zināt, vai telegrammu tiešām nevarēja piegādāt tajā pašā dienā?”
“Staburags” sazinājās ar Pļaviņu pasta nodaļas darbiniekiem. Vadītājas pienākumus priekšnieces atvaļinājuma laikā veica pasta operatore Māra Grīsle. “Dzirdēju par šo gadījumu, taču neko sīkāk pastāstīt nevaru, jo tajā laikā biju atvaļinājumā. Pastniekam darbs sākas pulksten astoņos. No deviņiem līdz pusvienpadsmitiem pastnieks piegādā presi un vēstules, tāpēc saņemtā telegramma, visticamāk, palika neaiznesta. Kopš ir tik dažādas komunikācijas iespējas — stacionārais, mobilais telefons, internets — telegrammas sūta ļoti reti, vidēji reizi mēnesī. Šo pakalpojumu parasti izmanto saslimšanas vai bēru gadījumos,” stāsta Māra Grīsle.
Lai gan 2007. gadā “Latvijas pasta” bijušais ģenerāldirektors Gints Škodovs apsvēra iespēju no šāda pakalpojuma atteikties, telegrammas joprojām var nosūtīt. Pakalpojums ir dārgs, tā pašizmaksu nosaka tas, ka pastniekam jāveic liels attālums, lai telegrammu piegādātu adresātam. Vienkārša telegramma pēc saņemšanas adresātam jānogādā nākamjā dienā, bet steidzama telegramma — tajā pašā dienā. Telegrammas sūta galvenokārt uz Austrumiem. Igaunijā pasts jau ir atteicies no šī pakalpojuma sniegšanas.
Ja telegramma nebija steidzama, tad nevienu vainot nevar — pārkāpuma nav. Tikai grūti saprast, kā, redzot telegrammas saturu, to varēja nenogādāt adresātam… Kur paliek cilvēcība? Vai tik grūti dažreiz izdarīt mazliet vairāk, nekā prasa pienākums?
