Aizkraukliete Birutas kundze sašutusi par firmu, kuras pārstāvis runā tikai krievu valodā, bet viņa krieviski neprot pastāstīt, kādas tieši durvis vēlas.
— Izlasīju 12. augusta “Staburagā” reklāmu par firmu, kura izgatavo metāla vārtus un durvis, kā arī to, ka līdz 1. novembrim firmā ir akcija un par pasūtījumu jāmaksā lētāk. Reklāmā norādīts viens mobilā tālruņa numurs, kuram arī piezvanīju, — stāsta Birutas kundze.
— Tiklīdz piezvanīju, vīrieša balss man atbildēja krievu valodā. Jautāju — vai viņš runā arī latviski? Atbilde krievu valodā skanēja: “Net!”. Jutos šokēta, jo tādu attieksmi nebiju gaidījusi. Parunāt krieviski sadzīves līmenī varu, bet stāstīt par tehniskām lietām, skaidrot, kādas durvis es gribētu, un uzklausīt atbildes krieviski es nevaru, jo tik labi šo valodu nepārvaldu.
Noliku klausuli, bet nomierināties nevaru. Vai tiešām mūsu valstī trūkst cilvēku, kuri kaut pa tālruni varētu atbildēt latviešu valodā? Firma šajā gadījumā zaudēja klientu, un, iespējams, es neesmu vienīgā, kura nokļuva šādā situācijā. Jūtos aizvainota, ka savā zemē nevaru sarunāties valsts valodā. Es taču negribu, lai ar mani runātu angliski, vāciski vai vēl kādā valodā. Par šādām firmām vajadzētu painteresēties institūcijai, kura kontrolē valsts valodas prasmi.
***
Lai pārliecinātos, vai patiesi ir tā, kā stāsta Birutas kundze, arī es piezvanīju reklāmā norādītajam tālruņa numuram. Arī man vīrietis krieviski teica: “Slušaju vas!”. Jautāju, vai viņš runā arī latviski? Vīrietis krieviski paskaidroja, ka viņš latviski nerunā, bet es varot to darīt, jo viņš mani sapratīšot. Ko es gribot pasūtīt — durvis vai logus? Es atkal latviski jautāju, kur firma darbojas? Domāju, ka viņš jautājumu nesaprata, jo atbildēja ar pretjautājumu — kurā pilsētā es dzīvoju? Es viņam atteicu, šoreiz gan krievu valodā, ka man būtu vajadzīgs cilvēks, kurš pārstāv firmu un runā latviski. Tāda patlaban tuvumā neesot… Tā mūsu saruna arī beidzās. Secinājumu varat izdarīt paši.
