Es gan esmu Jēkabpils rajona Krustpils pagasta iedzīvotājs, bet dzīvoju uz robežas ar Aizkraukles rajona Aiviekstes pagastu. Jau kopš seniem laikiem mūsu puses ļaudis ir saistīti ar Gostiņiem. Kopš cara laikiem Gostiņos bija sava pasta nodaļa, kura darbojās pat toreizējā Vitebskas guberņā. Bet tagad, kad Latvija ir brīva, vēsturisko pasta nodaļu likvidē, iedzīvotājiem atsūtot tikai atvainošanās lapeles par sagādātajām neērtībām, neko neradot vietā.
Agrāk vēstulei nebija noteikts svars, bet tagad, lai to nosūtītu, jāiegādājas aptiekas svari. Citādi cilvēks nevar zināt, par cik gramiem būs jāpiemaksā. Arī aploksnes Gostiņos tagad nevar nopirkt nevienā veikalā, bet pasta nodaļas nav. Pļaviņās gandrīz blakus ir gan pasta nodaļa, gan avīžu kiosks, kādēļ kaut vai kiosku nevar ierīkot kādā veikalā Gostiņos? Ceru, ka vismaz līdz ar pasta nodaļu nelikvidēs taksofonu automātu.
Man ir mobilais tālrunis, bet, tikko vajag piezvanīt abonentam ar “parasto” tālruni, man par dažām minūtēm “noplēš” četrus latus. Nevar taču prasīt draugiem un paziņām, lai visi iegādājas mobilos un ar man esošo pieslēgumu.
Es jau reiz rakstīju “Staburagam” par sabiedriskajām tualetēm Gostiņos. Tās uzbūvēja no jauna, tikai laikam jau pilsētas komunālajam dienestam reizēm nav kur likt naudu, jo kādēļ gan tādai būvei vajadzētu tās lietusūdens caurules?
Nesen biju tualetē pie Pļaviņu kultūras nama, bet tur tāda pamestība vai, kā tagad tautā saka – bardaks. Lai to sakārtotu, nevajadzētu gan nojaukt esošo pilnībā (kā Gostiņos), jo tā cilvēkiem ir ļoti vajadzīga un šajā reizē nevar pateikt – atvainojamies par sagādātajām neērtībām!