Izlasot redakcijas sleju “Atmiņu mācībstunda”, arī man gribas pievienoties autores viedoklim, jo rudens ir laiks, kad mēs ciešāk esam saistīti ar saviem aizsaulē aizgājušajiem radiem un draugiem. Īpaši divās dienās — kapusvētkos un svecīšu vakaros. Ar mīlestību apkopjam atdusas vietas, un ar vēl lielāku mīlestību un atbildību mēs uzklausām mācītāja uzrunu.
Gribu īpaši pateikties par sakārtoto Jaunjelgavas kapsētu. Kopā ar saviem paziņām te esam regulāri. Arī es viņiem palīdzu, lai gan man tur tuvinieku nav. Nezinu tos cilvēkus, kuri tik skaisti un kārtīgi uzposa kapsētu un tās apkārtni. Kapi ir ļoti seni, stāsta, ka ap 350 gadu veci, — par to vēsta pieminekļi un uzraksti vācu, poļu, krievu valodā.
Līdz šim katrs apkopa tikai savu tuvinieku kopiņu, bet tagad viss bija izpļauts un sakārtots, un kapi līdzinājās parkam. Arī kapusvētki bija kupli apmeklēti. Paldies par skaisto atmiņu vietu, paldies mācītājam Grietiņa kungam par uzrunu svētbrīdī.
