Gaidas kundze no Mazzalves pagasta atbrauca uz Aizkraukli iepirkties lielveikalā “Mego”. Diemžēl iepirkšanās viņai sagādāja tikai pārdzīvojumu un asaras.
— Ieejot veikalā, iepirkumiem paņēmu ratiņus un sāku aplūkot preces. Mani uzmanīgi novēroja gara auguma vīrietis, taču es par to daudz neuztraucos, jo sapratu, ka viņš ir tirdzniecības zāles uzraugs. Kad pie kases samaksāju par pirkumu, noliku ratiņus vietā, un devos uz durvīm. Pēkšņi man pieskrēja klāt svešs vīrietis un asā tonī krievu valodā pavēlēja: “Ei, noliec grozu vietā!”. Es sabijos un viņam tāpat krieviski atbildēju: “Atvainojiet, es neredzēju!”. Iepirkumu ratiņus pēc tam iebīdīju dziļāk pie pārējiem. No veikala izgāju raudādama.
Pati Rīgā 20 gadu esmu nostrādājusi par pārtikas preču pārdevēju, un mani šāda, kā sapratu — otra zāles uzrauga, rīcība ļoti sarūgtināja. Esmu otrās grupas invalīde un jutos pazemota. Meita ar znotu gan mēģināja mani nomierināt, taču satraukums nepārgāja.
Kāpēc veikalos strādā cilvēki, kuri nerunā valsts valodā? Vai tiešām krievu bezkaunībai Latvijā nekad nebūs robežu? — grib zināt Gaidas kundze.
“Staburags” par notikušo informēja veikala “Mego” vadītāju Diānu Kalniņu.
— Atvainojos Gaidas kundzei par veikala darbinieka uzvedību. Par šo cilvēku tā nav pirmā sūdzība. Esmu pieņēmusi viņa atlūgumu, un martā viņš veikalā vairs nestrādās. Protams, darbiniekiem ir jārunā latviski, un arī iepirkumu ratiņi vai groziņi vietā jānoliek ir tieši veikala darbiniekiem. Zāles uzraugiem pircēji nav jātraucē, bet, ja viņiem ko jautā, laipni jāpaskaidro gan par preču cenām, gan sortimentu, — sacīja veikala vadītāja.
