Jāņuzāles

Lielā purķene — aug purvos un ir izmantojama pret aizcietējumiem.
Gribuzvaniņi — šos vainadziņā iepina meitas, kas dikti gribēja Jāņos meklēt papardes ziedu.
Grāvmalas čučenītes — bīstamas, ja tajās sapinas kājas. Tad naktī jāguļ grāvī.
Piecsievu pačolene — to lēni sūkājot, var nākotni redzēt.
Lielais blatvānis — nostādināts degvīnā, stiprina biznesa sakarus.
Trīsgraudu polšgrietiņa — vadātājzāle, ja to izdodas atrast, tad ceļš uz mājām tiek aizmirsts.
Filfiņķērpis — ja šī auga sakni sakož starp priekšējiem zobiem un vienlaikus veic ausu ļipiņu apļveida masāžu, var radīt neticami muļķīgu skatu, kas iepriecina ikvienu jāņabērnu.
Ja pārmērīgi saostās drudžapuķes, var uz visiem laikiem aizmirst reizrēķinu.
Jāņu naktī jādodas uz tuvāko dīķi un jāplūc brūnās vāvervāles (tikai jāuzmanās, lai nesajauktu tās ar vilkvālēm, kas ir nedaudz druknākas par vāvervālēm). Kad tās ir saplūktas, no tām jāizveido kvadrātveida paklājs un jāstāv uz tā vienu stundu. Tādējādi tiks nostiprināta zarnu trakta darbība, kas ir īpaši svarīgi liela daudzuma šašlika apēšanai un alus dzeršanai.
Cannabis Janensis jeb Jāņu kaņepe atņem prātu kā ar putekļsūcēju.
Baltā zirgpirdene —  pirms gulētiešanas piebāžot ar to pilnas nāsis, krākšana zudīs kā nebijusi.
Ja Jāņu rītā daudzbērnu māte paberzē savas krūtis ar krūšpieneni, tad visu nākamo gadu viņai veiksies makšķerēšanā.
Naksnīgais azverīns —  to plūc vakarā un aizliek aiz auss, kad dodas pie miera. Gultā būsiet kā dzīvnieks.
Spalvainais mazgodis —  iedrošina iet uz dažādām sētām un visur justies kā savējam.
Mazbišķis —  labāk šādu puķi iepīt vainagos viesiem, jo tad viņi no visa cienasta tikai pa druskai pagaršos un arī dzert daudz negribēs. Pārsvarā izmanto svara vērotāji.
Murgrietiņa —  nedaudz halucinogēna puķe, pēc piektā kausa varētu sākt rādīties murgi, pat esot nomodā.
Padibene —  ļoti jauka jāņuzāle, uz kuras ērti var apsēsties un nav jābaidās, ka dibenā salīdīs skudras vai citi nešķīsti radījumi, jo tā atbaida kukaiņus un vispār ir no plastmasas.
Kaķvaimanu novārījums palīdzot pret klepu un lāstiem, bet, kad Laimonis karstā ūdenī patur savas pēdas, tad iznāk labs rūsas noņēmējs.
Kad divas dienas pirms Jāņiem meita saplūc biešpuķes un naktī patur tās zem spilvena, bet dienā ar to pušķi iet staigāt, tad viņa vai nu atradīs līgavaini vai ”atrausies” no policistiem…
Labākā Jāņuzāle ir aspirīns nākamajā rītā.
Cīruļkazmutītes zelēšana dod labu balsi līgošanai un garantē vaislas āža cienīgu sniegumu papardēs.
Diktais trakums —  šito zāli iedzerot, saimnieks var iet viens pats uz kūti un ar plikām rokām vērsi nožņaugt. Ja saimniece, tad viņai aug ūsas, arī var iet vērsi žņaugt.
Meža dampītis —  pūpēdim līdzīga sēne. Dikti laba dzeršanai tieši pasta darbiniecēm. Markas laizot, siekalu netrūkst…
Tapas puķe —  izaug šāvienveidīgi Jāņu naktī. Tāpēc jāvairās gulēt ar muti pret zemi.
Jāņu kazenājs —  ar to rotājies Jānis droši var dzert no peļķes un par kazlēnu nepārvērtīsies.
Biezā matuzāle —  staigājot ar šīs zāles vainagu, ātrāk ataug Jāņu naktī nosvilušie mati.
Ciankālis —  lieliski uzlabo gremošanu, ēdot zupas un sautējumus.
Tuņķu paķertiņš —  ielaizīts saulrieta laikā, dzidrina acu lēcas.
Špagata sakne —  to vajag izturēt uzlējumā un pēc tam dzert pa ēdamkarotei, tad uzlabojas lokanība un spējas rītos iekļūt sabiedriskajā transportā.
Pudviķu ķirbenis —  izgrebts un nēsāts galvā, palīdz atcerēties visus banku un interneta kodus un paroles.
Nemosta zāle — palīdz no rītiem ilgāk pagulēt.