Laikraksta “Staburags” redakcijā vērsās Jolanta Hohlačova — kāds policists viņai ir parādā par izīrēto dzīvokli. “Sākumā policista forma man viesa uzticību, taču dziļi vīlos. Turpmāk vairs neuzticēšos cilvēkiem policista formā!” sašutusi stāsta Jolanta Hohlačova.
Atstāj labu iespaidu
“Kādreiz dzīvoju Koknesē, tagad — Dobelē, bet Aizkraukles dzīvokli izīrēju kādam policijas darbiniekam,” stāsta Jolanta Hohlačova. “Kad pirmo reizi tikos ar savu nākamo īrnieku, viņš ieradās policista formā un radīja solīdu iespaidu, drošības izjūtu. Man likās, viss būs kārtībā, no dzīvokļa nekas nepazudīs, par īri un par komunālajiem pakalpojumiem maksās, viņam var uzticēties.”
Policists sākumā dzīvokli gribējis īrēt gadu, tomēr tajā dzīvojis tikai dažus mēnešus un par komunālajiem pakalpojumiem palicis parādā apmēram 50 latu. Sākumā esot solījis samaksāt, tomēr pēc tam vārdu nav turējis.
Tā kā dzīvokļa saimnieces ģimenē ir trīs bērni, trūkst naudas, grūti izbraukāt uz Aizkraukli, sarunas ar parādnieku notikušas pa tālruni, ar īsziņu palīdzību un portāla draugiem.lv starpniecību.
Parādnieku meklē divas bankas
“Papīrgrozā atradu viņa izmestos dokumentus — tie bija divi pirmstiesas brīdinājumi no “Latvijas Krājbankas” par 70 latu parādu un viens pirmstiesas brīdinājums no “Norvik bankas” par 123 latu parādu. Tātad viņš mānīja arī bankas!” saka sieviete.
Vai bija noslēgts īres līgums? “Nebija. Kad piedāvāju īres līgumu noslēgt, viņš atbildēja, ka iztiks bez līguma,” apgalvo Jolanta Hohlačova.
Policists sarunā ar “Staburagu” gan noliedza, ka būtu parādā par dzīvokli. “Man naudas ir pietiekami, un es neko neesmu parādā!” viņš sacīja un solīja vērsties tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, ja laikrakstā nosauksim viņa vārdu. Viņš arī apgalvoja, ka īres līgumu nav vēlējusies noslēgt pati dzīvokļa saimniece.
“Tie ir meli, es gribēju noslēgt īres līgumu!” saka dzīvokļa saimiece un rāda savstarpējo saraksti no draugiem.lv, kur piedāvājusi slēgt līgumu.
Palīdzību lūdz priekšniekam
Jolanta Hohlačova un viņas tēvs bijuši arī pie Aizkraukles policijas iecirkņa priekšnieka Ivara Zirņa, kurš ieteicis vērsties tiesā. “Tā kā nedzīvoju Aizkrauklē un man ir trīs bērni, grūti nokārtot visus dokumentus, lai vērstos tiesā, jāmaksā arī valsts nodeva, bet nav tik daudz naudas. Gribēju pa labam,” skaidroja Jolanta Hohlačova, tomēr, būdama sarūgtināta, izteica apņēmību vērsties tiesā.
Arī “Staburags” kopā ar dzīvokļa saimnieci devās pie Ivara Zirņa. Jolanta Hohlačova viņam pateica visu, ko domā par policijas darbinieku, un lūdza palīdzēt. Zirņa kungs atcerējās padomju laikus, kad algas dienā ieradās kāda policista sieva un pieprasīja, lai izmaksā bērna uzturlīdzekļus. Tomēr šādi jautājumi nav policijas priekšnieka kompetencē, tos izlemj tiesa.
Darījums ar cilvēku, nevis ar profesiju
“Uzticējos cilvēkam policista formā!” pārmeta Jolanta Hohlačova. “Šajā gadījumā nav svarīgi — cilvēks ir policijas formā vai pidžamā, mācītāja vai ārsta tērpā. Ne jau ar profesiju slēdzam darījumu, bet ar konkrētu cilvēku. Viss atkarīgs no paša cilvēka un no tā, kā civiltiesiskais darījums ir noslēgts,” sacīja Ivars Zirnis. Viņš uzsvēra, ka policijas vadība pret darbinieku var vērsties un sodīt tad, ja viņš nav pildījis savus tiešos pienākumus, bet šis nav darba jautājums, turklāt ne policijas vadība, ne “Staburags” nevar izvērtēt, kurš kuram un cik ir parādā, un piespiest kādu maksāt. Zirņa kungs ieteica savākt pierādījumus, sniegt prasību tiesā un turpmāk ar īrniekiem slēgt dzīvokļa īres līgumu.
“Lai gan arī sadzīvē policijas darbiniekiem ir jāievēro noteikti uzvedības noteikumi, tomēr konkrētā policista rīcību mēs varētu vērtēt tikai pēc tiesas sprieduma. Ja tiesas spriedums būtu policistam nelabvēlīgs, dzīvokļa īpašniece varētu rakstīt policijai iesniegumu un lūgt izvērtēt darbinieka rīcību sadzīvē. Bet tiesas spriedums var būt arī nelabvēlīgs dzīvokļa īpašniecei,” saka Ivars Zirnis.
