Daudzi no mums savas un dzīvnieku labturības dēļ gatavi uz visu, arī uz nekrietnībām. Paņem mazus mīļus kaķīšus, sunīšus galvenokārt bērnu iegribu dēļ un pēc dažiem gadiem, kad šie dzīvnieciņi vairs nav tik interesanti, kā nederīgus krāmus izmet pagalmā.
Svarīgāka kaķu labsajūta
Citi, līdzcietīgi, cilvēki turpina pamesto dzīvnieku aprūpi, un viņi vairojas. Cilvēki dalās dzīvnieku draugos un nedraugos. Draugi ir tie, kuri kaķus baro zem dzīvokļu logiem, atstājot nekārtību un mušu perēkļus. Draugi ir arī tie, kuri rūpējas par kaķu dzīvošanu siltumā, protams, ne jau savos dzīvokļos, bet mājas pagalmā.
Es kļuvu par kaķu nedraugu, kad kaķu intereses kļuva svarīgākas par manējām. Proti, kad kaķu labsajūtas dēļ tiek norauti ventilācijas lūku režģi pagrabā, lai tur varētu iekļūt, un esošajam centrālajam siltumvadam noplēsta siltumizolācija, lai kaķi uz tā varētu sildīties. Tas, ka tiek sildīts gaiss un par siltuma enerģijas zudumiem pagrabā jāmaksā arī man, kaķu draugus neinteresē.
Vai cilvēka prāts uzvarēs?
SIA ”Lauma A” šī problēma Lāčplēša ielas 35. mājā Aizkrauklē ir zināma. ”Laumas” strādnieki režģus lūkām uzliek, bet kaķu draugi tos norauj. Tikmēr pagrabā ir siltuma zudumi un lielāka maksa par apkuri,
par kuru maksājam visi. Arī par dzīvojamās platības kvadrātmetra apsildi maksājam vienādi. Nevienu neuztrauc tas, ka naudīgais visatļautībā savā dzīvoklī ir salicis vairākus jaudīgus sildelementus, bet mazturīgais pensionārs iztiek ar māju ceļot iebūvētajiem vecajiem plāksnīšu radiatoriem. Kāds absurds! Maksājam nevis par dzīvoklī ierīkoto radiatoru sildvirsmas patērēto siltumu, bet par dzīvojamo platību. Dažam labam virtuvē ir lielāki sildelementi nekā mazturīgo cilvēku dzīvokļa lielākajā istabā vecie oriģinālie radiatori.
”Apraksta” māju stūrus
Vēl nedaudz par suņiem — mūsu draugiem. Viņi visatļautībā ”apraksta” māju stūrus, soliņus, apstādījumus. Turpat durvju priekšā nokārtojas. To drīkst, jo suns ir saimnieka draugs. Bet suņu nedraugi tikai sūkstās un baidās pat aizrādīt šiem suņu draugiem, jo nereti zvēru valodā pretī saņem tādu vārdu krusu, ka mute ātri aizveras. Vaina acīmredzot ir sabiedriskās kārtības likumos. Tie ir tik demokrātiski un ”mīksti”, ka to ”bardzība” cilvēkus vairs nebaida, un visatļautība plaukst un zeļ.
Cilvēki, vai mēs neprotam vairs bez trokšņa aizvērt durvis ne pašu mājā, ne dzīvoklī? Esam par slinkiem, lai kāpņutelpā dienā izslēgtu apgaismojumu? Acīmredzot problēma ir mūsos pašos.
