Jau vairākus gadus dzirdam, ka Pļaviņu HES Aizkrauklē būvēšot ūdens novadīšanas kanālu jeb pārgāzni, kas nepieciešama, lai novērstu iespējamos draudus aizsprosta noskalošanai. Pēc iespējamo kanāla vietu apspriešanas ir sākušies konkrētāki plānošanas darbi vai detālplānojuma izstrāde. Tātad šie plāni ir pavisam nopietni, un drīzumā var sākties pavisam reāla kanāla rakšana. Vispārsteidzošākās šajā projektā ir tā aptuvenās izmaksas — 200 miljonu latu vai vairāk. Rodas jautājums: kas par to maksās un cik pamatota ir kanāla nepieciešamība?
Par pārgāznes nepieciešamību šaubas rada nepārliecinošie argumenti un informācijas trūkums. Vispirms rodas jautājums: bet kā tad ir bijis līdz šim? Vai Pļaviņu HES aizsprosts ir nedrošs? Vai PSRS laiku projektētāji ir kļūdījušies un palaiduši ko garām? Tiek apgalvots, ka pasaule ir mainījusies, mainījušies arī drošības standarti, un ir maza iespēja, ka esošā dambja caurplūdes iespējas ir nepietiekamas, līdz ar to dambi var noskalot.
Kādi tad var būt draudi HES dambim? Milzīga ūdens pieplūde. Šis faktors tiek nosaukts kā galvenais. Tam varētu būt divi cēloņi: pavasara pali un lielas lietavas.
Globālās sasilšanas apstākļos hidroloģiskais risks — neparedzēta apjoma ūdens pietece hidroelektrostacijai — pavasaros samazinās, jo sniega un sala trūkuma dēļ novērojama pavasara plūdu samazināšanās. Paredz varbūtību reizi 1000 vai 10 000 gados, bet nav dzirdēti pietiekami ticami speciālistu un zinātnieku viedokļi, lai rastos pārliecība par šo iespējamību. Teorētiski var iedomāties lietavas, kādas mūsu klimatiskā vēl zona nav pieredzējusi, bet cik tas ir ticami?
Teorētiski Latvijā reāla ir arī zemestrīces iespēja, kas varētu deformēt esošos ūdens pārgāznes aizvarus tā, ka tos nav iespējams atvērt. Tad gan būtu jāsakrīt diviem retiem faktoriem — zemestrīcei un lieliem plūdiem. Arī te derētu ticams speciālistu viedoklis, nevis vispārināti pieņēmumi.
Sabiedrībai būtu jāzina, vai ir pētīti citi varianti, piemēram, iespēja modernizēt esošo liekā ūdens novadīšanas sistēmu, kas būtu droša pret bojājumiem, kas ļautu, nepostot vidi, palielināt drošību ar mazākiem izdevumiem. Rodas iespaids, ka tiek virzīts visradikālākais un dārgākais risinājums. Pirms sabiedrība akceptē šos plānus, ir jāzina, ko tas sabiedrībai maksās. Kā tas ietekmēs elektroenerģijas tarifus? Lieli projekti ļauj labi nopelnīt. Tā ir vispārzināma prakse. Vai šis projekts ir vitāli nepieciešams Daugavas ielejā dzīvojošo drošībai vai arī iespēja kādam labi nopelnīt — tas pagaidām nav skaidrs.
