Latvijā notika referendums par labojumiem Satversmē. 608 tūkstoši pilsoņu apstiprināja savu atbalstu iecerētajām izmaiņām. Ap 900 tūkstošu uz vēlēšanu iecirkņiem neaizgāja, palika, klusu ciešot. Klusuciešana nozīmēja piekrišanu. Piekrišanu kam? Pašreizējam iedzīvotāju dzīves līmenim? Valsts ekonomikas attīstībai? Jaunu zobenu pirkšanai, lai par vairākiem tūkstošiem latu izgreznotu mūsu virsniekus? Bruņoto spēku papildināšanai ar kavalērijas goda eskadronu par vairākiem simtiem tūkstošu latu? Greznu, pompozu ēku būvēšanai Rīgā par daudziem simtiem miljonu latu? Augstāko valstsvīru neierobežotai visatļautībai?
900 tūkstošu pilsoņu klusējot piekrīt, ka valstī attiecības starp varu un sabiedrību nepilnveidojas, paliek tādā pašā līmenī, kādā Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis bija spiests apturēt Saeimas darbību un nodibināt prezidentālo diktatūru.
1922. gadā pieņemtā Latvijas Satversme, kas ar nelieliem papildinājumiem un labojumiem ir spēkā joprojām, nosaka demokrātisku valsts iekārtu. Diemžēl sabiedrība, tajā skaitā arī valstsvīri, ar vārdu ”demokrātija” saprot, pirmkārt un galvenokārt, savas tiesības. Otrkārt, kā nenovēršamu nastu pie tiesībām, arī nedaudz pienākumu. Un pilnīgi ignorē trešo, varbūt visnozīmīgāko, demokrātijas izpausmi — atbildību. Bet normālas un saskanīgas attiecības sabiedrībā var valdīt tikai tad, ja balstās uz pamatnosacījumiem: pienākumiem, tiesībām un atbildību.
Nodibinot darba attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju, darba devējs ņēmējam dod: pirmkārt, konkrētus pienākumus, otrkārt, darba sekmīgai veikšanai nepieciešamās tiesības un, treškārt, nosaka atbildību par darba rezultātiem un arī par to, ja darba ņēmējs pamanās darba devējam nodarīt materiālus zaudējumus.
Valsts mērogā darba ņēmēji ir Saeimas 100 deputātu, darba devēja — tauta. Tā Saeimai uztic pienākumus. Satversme un Kārtības rullis paredz Saeimas tiesības. Ja 2. augustā būtu apstiprināta Saeimas atbildība saviem vēlētājiem, veidotos pilnvērtīgas un līdzsvarotas attiecības starp tautu un varu. Saeima palika tikai ar pienākumiem un pašas sev noteiktajām tiesībām, bez Satversmes grozījumu projektā iestrādātās atbildības. Bezatbildīga Saeima… Cik ilgi vēl?
