Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji šogad pirmajā pusgadā no ūdenskrātuvēm ir izvilkuši 51 noslīkušu cilvēku, tajā skaitā gandrīz puse – 26 no tiem atrasti tieši jūnijā, kas ir lielākais skaits jūnijā pēdējo piecu gadu laikā. Turklāt šis traģiskais skaitlis atspoguļo tikai to bojā gājušo skaitu, kuru izvilkšanai no ūdens bija nepieciešama glābēju palīdzība, bet kopumā Latvijā noslīkušo cilvēku ir daudz vairāk. Pēdējo piecu gadu laikā pēc VUGD informācijas lielākais negadījumu skaits uz ūdens bija 2010. gadā, kad VUGD no ūdens krātuvēm izcēla 146 bojā gājušus cilvēkus. 2010.gada jūlijā bija vislielākais noslīkušo skaits, vienā mēnesī – 54.
Kā liecina VUGD statistika, jūlijā salīdzinot ar jūniju, glābējiem un ūdenslīdējiem izbraukumu skaits uz nelaimes gadījumiem uz ūdens visbiežāk palielinās. Tā, piemēram, 2012. gada jūnijā no ūdens krātuvēm tika izcelti 15 noslīkuši cilvēki, bet jūlijā – 29, salīdzinoši 2011. gadā šis skaits bija apmēram vienāds: jūnijā – 17 bojā gājušie, bet jūlijā 16. Savukārt 2010. gada jūnijā no ūdens krātuvēm VUGD glābēji izcēla 11 noslīkušos, bet jūlijā – 54. Nelaimes gadījumu skaitu peldsezonas laikā lielā mērā nosaka arī laika apstākļi, jo karstā un saulainā laikā peldēties gribētāju ir krietni vairāk.
Cilvēkiem nereti ir priekšstats, ka negadījumi uz ūdens galvenokārt notiek ezeros vai upēs, kas ir dziļākas un kur ir lielākas straumes vai atvari vai neprognozējamāka ūdens tilpnes gultne. Taču peldoties jebkurā ūdens krātuvē nedrīkst aizmirst par savu un apkārtējo cilvēku drošību. Aizvien vairāk nelaimes gadījumi notiek tieši dīķos. Jūnijā no 26 gadījumiem, astoņas reizes glābēji noslīkušo meklēšanu veica dīķos. Tā, piemēram, noslīkušo meklēšana tika veikta, Rīgā Māras dīķī, Gulbenē Vecgulbenes pilsmuižas dīķī, Jelgavā Gulbju dīķī, Līgatnes pagastā un Tukuma pagastā piemājas dīķos. Tie ir gan lielāki, gan mazāki dīķi, un noslīkušie atrasti gan 50 metrus, gan divus metrus no krasta.
Pie mājām iecienīti kļuvuši ne vien dīķi, bet arī baseini, kas var būt paredzēti peldēšanai vai arī tikai kā dekoratīvs elements. Īpaši bīstami tie var būt maziem bērniem. Pat, ja ūdens dziļums ir tikai pārdesmit centimetri, ja bērns iekrīt šādā baseinā un tuvumā nav pieaugušo, viņš var arī neizķepuroties. Bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tuvumā atrodas dīķis vai baseins. Ja mājās ir piemājas dīķis vai baseins, ieteicams norobežot to ar sētu, lai bērnam nav iespējas patvaļīgi piekļūt ūdenim. Piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību.
Visu šo nelaimes gadījumu notikuma apstākļus skaidros Valsts policija. Notikuma vietā no aculiecinieku teiktā ir skaidrs, ka dažās šajās nelaimēs vainojams gan tas, ka peldēties devās iereibis cilvēks, gan tas, ka karstajā laikā, strauji ienirstot vēsajā ūdenī, cilvēkiem radās veselības problēmas. Par savu un apkārtējo drošību nedrīkst aizmirst neatkarīgi no tā, cik lielā ūdens tilpnē grasāmies peldēt un cik mums tā šķiet zināma un droša.
VUGD aicina visus iedzīvotājus, būt īpaši uzmanīgiem atpūšoties pie ūdens. VUGD interneta mājas lapā ir padomi par drošību uz ūdens, kuri tapuši, ņemot vērā gadījumus, kur varbūt sākotnēji šķietams nenozīmīgs pārkāpums vai neuzmanība ir pārvērtusies par traģēdiju:
