“Staburaga” redakcija saņēma vēstuli no vientuļas pensionāres Jaunjelgavā (vārds un uzvārds zināms), kurā viņa pauž neizpratni par to, ka viņai Jaunjelgavas novada sociālais dienests atteicis mājas aprūpētāju.
“Esmu vientuļa pensionāre. Uzzināju, ka vientuļie pensionāri Jaunjelgavā var saņemt sociālo palīdzību — mājas aprūpi. Zvanīju Jaunjelgavas novada soci-ālajam dienestam, bet man atbildēja: “Jums ir privatizēts dzīvoklis, tātad īpašums, aprūpētāja nebūs. Ja vēlaties aprūpētāju, norakstiet mums savu dzīvokli.” Ar laikraksta starpniecību vēlos noskaidrot, kāpēc man atteica šo sociālo palīdzību.”
Jaunjelgavas novada sociāla dienesta vadītāja Evija Elksne paskaidro:
— Sociālos pakalpojumus, arī aprūpi mājās, regulē Ministru kabineta un Jaunjelgavas novada domes saistošie noteikumi. Tajos noteikts, ka šo pakalpojumu var saņemt pensijas vecuma personas, kuras dzīvo vienas un kurām ir noteikts maznodrošinātā statuss, tas ir, cilvēka ienākumi nepārsniedz 135 latus mēnesī; vientuļie pensionāri; ģimenes, kurās ir pirmās vai otrās grupas invalīdi vai bērni: pārējās iedzīvotāju grupas, kurām ir noteikts trūcīgās ģimenes (personas) statuss. Sociālais dienests var atteikt šo pakalpojumu cilvēkiem, kuri noslēguši testamentārus vienošanās līgumus, pirkuma, dāvinājuma un uztura līgumus ar trešajām personām, kas līdz ar to faktiski uzņemas atbildību par šo cilvēku.
Iespējams, kundze neatbilda kādai šo noteikumu prasībai. Arī aprūpētāju ir maz, un uz šo darbu cilvēki nemaz neraujas, tas nav patīkamākais un vieglākais. Diemžēl nevaram šo pakalpojumu nodrošināt visiem vientuļajiem pensionāriem. Pašlaik Jaunjelgavas pilsētā ir četri mājas aprūpētāji, kuri strādā nepilnu slodzi un saņem 25 latus mēnesī. Par šādu algu ir grūti atrast piemērotus cilvēkus, kas veiktu šo darbu. Aprūpējamie cilvēki ir 88 — 90 gadu veci, un tiešām nespēj sevi aprūpēt. Arī tā saucamie “simtlatnieki” nevar veikt šos pienākumus, jo aprūpētājam jābūt ar noteiktām zināšanām un pieredzi. Turklāt jebkuram nedrīkst uzticēt veca un slima cilvēka aprūpi. Lai piešķirtu šo sociālo palīdzību, sociālais dienests rūpīgi izvērtē, vai tā cilvēkam patiešām ir nepieciešama.
