Liepājnieces darbi Zaļajā zemē. Intervija ar Skrīveru pagasta pakalpojumu centra vadītāju Santu Finsteri

Pagājuši pieci mēneši, kā Skrīveru pagasta pakalpojumu centru vada Santa Finstere. Cilvēks ar lielu pieredzi uzņēmējdarbībā, drosmīga, tieša, kā jau kurzemniece. Amatā pavadīts salīdzinoši neilgs laiks, tomēr kopumā Skrīverus iepazīst jau septīto gadu. Viņas kurzemniekiem raksturīgais tiešums var nepatikt, kādu aizskart, bet tikai tā var mainīt iesūnojušo lietu kārtību, palīdzēt augt, attīstīties.
Opis — cilvēks, no kura joprojām var mācīties
— Vispirms man interesanti, kā liepājniece var nonākt Skrīveros? Dzīvojāt arī Rīgas pusē.
— Rīgas pusē, konkrēti ir Piņķi, Babīte. Nu jau to sauc par Liepājas koloniju. Ja uz vietas, piemēram, Liepājā, sevi vairs nevari realizēt, attīstīt, dodies tālāk. Bet kāpēc Skrīveri? Es draudzenei Marinai, ar kuru kopā studējām, strādājām, lielus darbus darījām un kura tagad dzīvo Jaunjelgavā, Līgo svētkos apsolīju aizbraukt ciemos. To 12 gadu laikā nebiju izdarījusi. Tā pamazām iepatikās šī puse. Skrīveros dzīvoju jau septīto gadu.
— Ja ieskicējam Santas dzīvi, ko šajā zīmējumā redzētu?
— Bērni lieli, mazbērni dūšīgi, viss ir kārtībā. Mana dzīve dalās trīs posmos. Līdz 29 gadiem pilnīgi un absolūti Liepāja. Mācījos Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas skolā, no kuras nākušas daudzas mūsdienu estrādes slavenības, piemēram, Zigfrīds Muktupāvels, Jānis Lūsēns, Uldis Marhilēvičs, kuri manā laikā bija jau vecāko kursu studenti. Tas bija fantastisks laiks, bet to zina tikai tie, kas tur mācījušies. Tas bija direktora Valda Vikmaņa valdīšanas laiks. Mēs bijām pēdējais kurss, kuram viņš izdeva diplomus. Paspieda mums roku un pēc 42 darba gadiem aizgāja no skolas. Vēlāk es paliku šajā skola jau kā skolotāja.