Līdz rudenim Aizkraukles novadā jāpārbūvē deviņas katlumājas

Jaunās iekārtas pēc pasūtījuma gatavo Somijā

Dabasgāzes cena salīdzinājumā ar 2021. gada aprīli augusi vairāk nekā četras reizes, un cenas pazemināšanos neprognozē. Tāpēc Aizkraukles novada pašvaldība sadarbībā ar uzņēmumu “Aizkraukles siltums” veiks vairāku ar gāzi darbināmu katlumāju pārbūvi, lai jau nākamajā apkures sezonā krāsnīs dedzinātu šķeldu.

Pārbūvētas tiks sešas mazās katlumājas — Koknesē, kultūras centrā un sociālajā centrā, kā arī Bebros, bērnudārzā, sākumskolā, tehnikuma un pagasta pakalpojumu centra ēkā “Papardes”, kur tās darbojas ar gāzi. Paralēli Kokneses puses katlumājām pārbūves darbi notiks arī trim mazām Aizkraukles pilsētā un pagastā.

Edgars Bricis, SIA “Aizkraukles siltums” vadītājs, teic, ka pāreja uz citu kurināmo — šķeldu — notiks pakāpeniski, sākumā nomainot mazākas jaudas katlus. Pārbūves darbiem vajadzētu noslēgties nākamās apkures sezonas sākumā. Šo procesu gan ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, šķeldas katlus izgatavo pēc pasūtījuma, līgums noslēgts ar uzņēmumu Somijā. Pēc konkursa rezultātiem šis ražotājs piedāvājis labāko cenu. Rūpnīcā mazākos katlus izgatavotu ātrāk, līdz ar to arī drīzāk tos piegādātu. Pasūtītās iekārtas ļaus izmantot ne tikai šķeldu, bet arī koksnes vai kūdras granulas, kā arī graudus. Šķeldas katlu jauda nav paredzēta tik liela, lai tie pilnībā nosegtu siltuma patēriņu ļoti aukstā laikā, tāpēc šiem gadījumiem, kā arī kā alternatīvu dažādām neparedzētām situācijām joprojām saglabās iespēju pieslēgt ar gāzi darbināmus katlus. “Aizkraukles siltums” šajās situācijās radušās papildu izmaksas uzņemsies segt no savas puses.

Kopējā summa par visiem sešiem apkures katliem ir ap 600 000 eiro. Daļu no šīs summas varētu segt ar Eiropas Savienības atbalstu, kas labākajā gadījumā būtu 40%. To, vai atbalsts būs piešķirts, uzzinās pēc 15. augusta. Pašlaik plānots, ka izmaksas par katlu iegādi nosegs 10 gadu laikā, summu sadalot un iekļaujot to tarifā, attiecīgi arī rēķinā par siltumu un karsto ūdeni.

Pāreja uz cieto kurināmo nozīmē arī nelielas izmaiņas apkārtējā vidē — jāierīko slēgti šķeldas uzglabāšanas konteineri.

Kā alternatīva šķeldas katliem varētu būt malkas apkures. Malka kā kurināmais ir lētāka, arī apkures katla cena konkurētspējīga, toties tad apkures tarifā nāktos iekļaut personāla jeb kurinātāju izmaksas, kā arī vajadzētu rast vietu malkas laukumam.

Skatoties apmēram piecus gadus uz priekšu, Edgars Bricis teic, ka katlumājas varētu aprīkot ar saules kolektoriem, kas, piemēram, būtu efektīvs risinājums ūdens uzsildīšanai.

Pašlaik idejas līmenī ir maza šķeldotāja iegāde, kurā iedzīvotāji, kā arī pašvaldība, attīrot savus īpašumus, varētu sasmalcināt kokus un zarus. Saražotā šķelda nonāktu kopējā apkures katlā.