Lauva atdzīvojas un iegūst cēlas aprises. Pilsētniekus un viesus sagaida vietējā atpazīstamības zīme

Jaunjelgavai raksturīgais pilsētas simbols — lauva — atdzīvojies un ieguvis cēlas aprises. Leļļu meistare radījusi Lauvas tēlu, kas iepriecina un iedvesmo ar savu klātbūtni dažādos pasākumos.

Jaunjelgavas vecpilsētas centrā pilsētniekus un viesus daudzus gadus sagaida vietējā atpazīstamības zīme — lauvas skulptūra. Ideja iedzīvināt to tēlā radās Sandrai Smonai, Jaunjelgavas kultūras centra direktorei. Lauvai darāmā netrūks — ar savu klātbūtni tā pagodinās pilsētas un arī plašāka novada pasākumus, kā arī kopā ar Jaunjelgavas tūrisma informācijas punktu prezentēs mazpilsētu tūrisma izstādēs. “Galvenais bija nepazaudēt un iemiesot lauvas eleganci un šarmu. Jaunjelgava ir šarmanta pilsēta, tai piemīt sava neatkārtojamā odziņa. Bija svarīgi, lai lauva izskatās vienlaikus cēla un sirsnīga. Tai piemīt vēsturiska pieskaņa, viedums, tāpat kā pilsētai, kas nes savu stāstu. Jaunjelgavai jau ir viens vēsturisks tēls — Magdalēna, bet viņa nevar būt klāt visos svētkos. Turpmāk reprezentatīvo pārstāvniecību, viesošanos, viņa dalīs ar Lauvu.”

Lauvas tēla tapšanā roku pielikuši daudzi. Pirmais solis — līdzekļu vākšana — bija kultūras centra dalība “Māju kafejnīcu dienās 2024” Sēlijā, ko apmeklēja kupls skaits klientu, savukārt novada domes pārstāvji iesaistījās, kļūstot par kafejnīcas darbiniekiem. Pārējo lauvas maskas tērpa izveidei nepieciešamo summu sedza Jaunjelgavas apvienības pārvalde.

Lauvu radīja leļļu meistare Madara Mieriņa. Mākslinieci S. Smonai ieteica jaunjelgaviete Lelde Lukaševiča. M. Mieriņa strādā Latvijas leļļu teātrī — gatavo lelles. Daži viņas radītie tēli iekarojuši arī lielākas skatuves, piemēram, viņas radītais tēls Laimes lācis uzvarēja muzikālajā šovā “Balss maskā”.

Tēlā iejūtas vietējie, brīvprātīgie jaunieši, ar kuriem kultūras centram ir cieša sadarbība. Lauvas ietērpā ērti jutīsies dažāda auguma pārstāvji, līdz pat 185 centimetru garumā.

Lai Lauva tēls iepriecinātu ilgi, par masku attiecīgi jārūpējas. Apģērbs — krekls, veste, žabo, ir ļoti kvalitatīvi nostrādāti. Samta žaketei iekšpusē ir tumši zaļa zīda odere. “Lauvas apģērbs jākopj tāpat kā jebkuras mūsu drēbes. Cenšamies pēc katras novilkšanas reizes izmazgāt un akurāti nolikt, lai lieki nenonēsājas. Lauvas galvai māksliniece izvēlējās kažokādu, kas ir viegli kopjama. Spalva nav gara, to ir parocīgi izķemmēt, tā nesaķep. Lauvas galvā ir ļoti laba redzamība — iestrādāti četri caurumi, kas ļauj pārskatīt sānus, leju un priekšu. Lai gan galva izskatās liela un smaga, patiesībā tā ir viegla un tajā ir daudz gaisa,” par tērpu stāstīja S. Smona.