Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Ļaunprātīgajiem nemaksātājiem atslēgs karsto ūdeni

Imanta Kaziluna foto

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jau rakstījām, ka no šī gada 1. septembra SIA “Aizkraukles siltums” sadarbībā ar SIA “Lauma A” sāks atslēgt karstā ūdens piegādi tiem iedzīvotājiem, kuriem līdz tam laikam būs izveidojies ilgstošs parāds.

Lai noskaidrotu, cik lielam ir jābūt parādam, lai pakalpojums tiktu pārtraukts, kā arī lai rastu atbildes uz citiem jautājumiem, uz nelielu sarunu aicinājām SIA “Aizkraukles siltums” valdes locekli Edgaru Brici.

Sajūtot draudus, cenšas maksāt

— Kāda ir iedzīvotāju kopējā parādu summa “Aizkraukles siltumam”?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

— Kopējā parādu summa ir 388 000 eiro. Esam noslēguši līgumu ar SIA “Conventus”, kas ir parādu piedziņas kompānija un šogad tā mums palīdzējusi atgūt ap 70 000 eiro. Daļēji tas ir kompānijas nopelns, daļēji arī tas, ka mazinājušies tarifi un iedzīvotājiem ir vieglāk norēķināties. Tas ir divu iepriekšējo dārgo gadu rezultāts. Pastiprinātā mūsu uzraudzībā ir apmēram 150 parādnieku, lielākoties Aizkraukles pilsētā.

Lielākā problēma ir saistībā ar pašvaldības dzīvokļiem, kurus pašvaldība ir izīrējusi. Viņiem ir īres līgums, līdz ar to mēs pret īpašumu nevaram vērsties tiesā. Mēs varam vērsties tikai pret personu, ko arī darām. Apkuri mēs nevaram atslēgt, lai neizjauktu kopējo sistēmu, bet silto ūdeni varam. Tāpēc arī pašvaldībā tika pieņemts šāds lēmums.

Daļa to, kuri nojauš, ka viņiem draud karstā ūdens atslēgšana, jau cenšas parādu atmaksāt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

— Vai starp parādniekiem ir tādi, kuri jūs pabrīdina par finansiālajām grūtībām un sola norēķināties vēlāk vai arī samaksāt pa daļām?

— Jā. Tādu gan nav daudz, un mēs slēdzam vienošanos. Dažs pat ziņo pa dienām, kad viņš samaksās. Lielākā bēda ir par tiem, kas vispār neliekas zinis. Pastkastītē ir neskaitāmi rēķini arī no citiem pakalpojumu sniedzējiem, viņi tos neskatās. Mēs sūtam gan uzaicinājumus, gan cenšamies telefoniski sazināties. Viņu lietas ir nodotas parādpiedziņas kompānijai, kas strādā ar parādniekiem. Ja kāds no parādniekiem grib atrisināt šo situāciju, vienmēr ir iespējams rast kompromisu.

Mazina dzīves kvalitāti

— Cik lielam jābūt parādam, lai karstā ūdens piegādes pakalpojumu pārtrauktu?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

— Ja parāds sakrājies vairāk par 500 eiro. Bet katrs gadījums ir individuāls. Skatāmies, kā parāds veidojies — vai tas radies pēkšņi, vai pēdējais pusgads nav maksāts. Ja nav maksāts ilgstoši un cilvēks nav slēdzis vienošanos, tad tā jau ir ļaunprātīga nemaksāšana.

Karsto ūdeni mēs reāli varam atslēgt. Tas mazina dzīves kvalitāti un liek domāt arī par pārējām lietām. Parādnieki par elektrību maksā, par sakariem maksā.

Lietām, kas atņemamas, spēj atrast naudu. Karstais ūdens arī ir atņemama lieta.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

— Vai, atslēdzot karsto ūdeni dažiem iedzīvotājiem, netiks traucēta visas mājas ūdens piegādes sistēma?

— Nē. Karstajam ūdenim atgriežam krānu, un tas tek, aizgriežam — netek. Karsto ūdeni atslēgs SIA “Lauma A”, kas ir namu apsaimniekotāja, “Aizkraukles siltums” siltumu piegādā līdz siltummezglam. Dosim “Laumai A” personu, kam parāds, sarakstu, un tās darbinieki tehniski nodrošinās, piestiprinot plombu, lai karsto ūdeni nevarētu lietot. Līdzko parāds tiks atmaksāts, par to informēsim “Laumu A”, kas atjaunos karstā ūdens padevi. Par atjaunošanu būs jāmaksā, tas tiks norādīts kārtējā rēķinā.

Var vērsties Sociālajā dienestā

Tā kā starp parādniekiem, iespējams, varētu būt arī Sociālā dienesta klienti, vaicājām Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājam Edvartam Pāvulēnam, vai saistībā ar parādu “Aizkraukles siltumam” kāds ir vērsies viņa vadītajā iestādē pēc palīdzības? Kā atbildēja E. Pāvulēns, tādas uzskaites dienestam nav: “Ja cilvēks nāk ar iesniegumu, pievieno savus rēķinus, mēs tos izskatām un izlemjam par palīdzības piešķiršanu. Mums būtiski ir redzēt izdevumus un ienākumus, lai varam izvērtēt pabalsta apmēru.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Iesniegumus mājokļa pabalstam saņemam katru dienu — šogad esam saņēmuši 1725. Piemēram, jūlijā pabalsts izmaksāts 749 personām, tam izlietotais finansējums bija 51 000 eiro.”

Materiāls veidots projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, ko finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.