Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vakantajam ārlietu ministra amatam nominē diplomātu Aivi Roni, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatam – Kocēnu novada domes priekšsēdētāju Vitautu Staņu, veselības ministra amatam ZZS atbalsta “Pilsoniskās savienības” kandidāti Antru Sakni, bet tieslietu ministram piedavā kompromisa kandidātu, TB/LNNK pārstāvi, reiz jau šo amatu ieņēmušo Gaidi Bērziņu.
Tā pēc ZZS valdes sēdes žurnālistiem paziņoja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Politiķis paskaidroja, ka tieslietu ministra amatam ZZS izvirza “tēvzemiešu” pārstāvi, lai “noņemtu šaubas”, ka partija ir īpaši ieinteresēta iegūt pārstāvību Tieslietu ministrijā (TM). Turklāt Bērziņš jau esot vadījis TM un līdz ar to varēšot sākt darbu aktīvi un nekavējoties.
Veselības ministrijā (VM) ZZS atbalstīs PS kandidāti, jo viņa esot profesionāle. Savukārt ar Roni ZZS esot tikusies un uzskata, ka viņam ir liela diplomātiskā pieredze, tāpēc viņš būtu labs kandidāts Ārlietu ministrijas (ĀM) vadībai.
ZZS arī rosinās līdz vēlēšanām nelikvidēt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM), un tāpēc šim amatam nominē pašvaldību darbā pieredzējušo Staņu, kurš iepriekš vadījis arī bijušo Valmieras rajona padomi.
ZZS valdē klātesošais Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) žurnālistiem atteicās komentēt pieņēmumus, ka ZZS nostāja tieslietu ministra jautājumā būtu saistīta ar viņa interesēm Ventspils uzņēmumos. Bērziņu viņš vērtējot kā “gana normālu ministru”, kurš jau divus gadus bijis šajā amatā. Lembergs atteicās komentēt pieņēmumus, ka Bērziņš būtu saistīts ar viņu vai Ventspili.
Ko gan varētu ietekmēt tieslietu ministrs, retoriski vaicāja Lembergs, noraidot pieņēmumu, ka tieslietu ministrs varētu pārņemt Uzņēmumu reģistra (UR) lietas, kas varētu spēlēt lomu Ventspils uzņēmēju savstarpējās cīņās. Uz šo versiju Lembergs attrauca, ka UR ir autonoma iestāde, kam jāvadās tikai no likuma. Viņam nekad neesot bijusi ietekme uz UR un arī šobrīd viņam neesot nekādu interešu saistībā ar TM, apgalvoja Lembergs.
Vaicāts par viņa attieksmi pret PS izvirzīto tieslietu ministra amata kandidāti, Saeimas deputāti un bijušo Satversmes tiesas tiesnesi Ilmu Čepāni, Lembergs norādīja, ka “šī dāma ir ārkārtīgi saistīta ar [uzņēmējiem, tā dēvētajiem Lemberga oponentiem Oļegu] Stepanovu un [Olafu] Berķi”.
Lembergs uzsvēra, ka ZZS iepriekš iestājusies nevis par savu tieslietu ministra amata kandidātu, bet iebildusi pret neloģiskajiem apvienības “Vienotība” priekšlikumiem šī amata kandidātiem. Viņā apgalvoja, ka iepriekš virzīts PS un “Vienotības” līderis Ģirts Valdis Kristovskis, kuram neesot juridiskās izglītības, ieprietim RAPLM valsts sekretāra vietniekam Artim Stuckam. Pēc tam virzīts advokāts Lauris Liepa, kura kandidatūrai ZZS sākotnēji par piekritusi, taču tad noskaidrojies, ka viņš vairākās tiesvedībās pārstāvējis Stepanovu.
Savukārt ZZS izvirzījusi advokātu Oskaru Rodi, kuru Lembergs redzējis tikai vienreiz mūžā un kurš viņu nekad neesot pārstāvējis nevienā tiesvedībā, taču šī kandidatūra noraidīta. Arī ZZS virzīto Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru Rolandu Broku, kurš esot profesionāls jurists, no “Vienotība” noraidījusi.
Lembergs nepieļāva iespēju, ka Bērziņa kā kompromisa kandidāta nepieņemšana varētu beigties ar ZZS iziešanu no valdības.
Jau ziņots, ka Dombrovska valdība pēc tam, kad TP atsauca savus ministrus, ir nonākusi mazākumā. Sarunas ar LPP/LC par iesaistīšanos valdībā noslēdzās ar LPP/LC atteikumu, kas apsolīja valdībai atbalstu valstiski svarīgos jautājumos, taču nolēma valdībā neiesaistīties.
Pēc TP aiziešanas šobrīd ir vakanti trīs ministru portfeļi – ārlietu, tieslietu un veselības. Koalīcija iepriekš vienojās likvidēt RAPLM, kuru vadīja vēl viens TP pārstāvis Edgars Zalāns, tomēr izskanējusi iespēja, ka šo lēmumu varētu mainīt.
