Partijas “Latvijai un Ventspilij!” līderis, Ventspils mērs Aivars Lembergs tradicionāli būs Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) kandidāts premjera amatam rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Trešdien pēc ZZS valdes kopsēdes ar “Latvijai un Ventspilij” ZZS valdes priekšsēdētājs un Latvijas Zaļās partijas Raimonds Vējonis paziņoja, ka uz konsensa pamata par premjera amata kandidātu izvirzīts Lembergs. Viņš skaidroja, ka tas ir saistīts ar ZZS vēlēšanu kampaņas vēstījumu “saimnieki savā zemē”.
“Saimnieki strādā paši un dod darbu citiem. Ar darbu Ventspils pašvaldībā Lembergs to ir pierādījis, tāpēc viņa prasmēm jādod plašāks laukums,”
Viņš arī uzsvēra, ka Ventspilī tiešām radītas daudz darbavietu, atšķirībā no Rīgas, kur “bija tikai solījumi ar 50 000 darbavietu radīšanu”.
Otrās ZZS dalībpartijas, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdis, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis skaidroja, ka LZS reģionālajās konferencēs visur pausts atbalsts Lembergam, kura kā iespējamā premjera popularitāti pierādot arī “ar lielāku vai mazāku pārsvaru visas aptaujas”.
Lembergs vēl neatbildēja, vai kandidēs arī Saeimas vēlēšanās, solot to atklāt šomēnes. Iepriekš viņš atbalstīja ieceri ļaut politiķiem saglabāt gan pašvaldības, gan Saeimas deputāta mandātu.
Pavasarī Saeimā bija iesniegti grozījumi vēlēšanu likumā, kas cita starpā ļautu pašvaldības deputātam pēc ievēlēšanas Saeimā izvēlēties, kuru mandātu saglabāt, taču vēlāk viens no priekšlikuma iesniedzējiem Oskars Kastēns (LPP/LC) savu parakstu atsauca un priekšlikums nenonāca līdz izskatīšanai. Līdz ar to Saeimā ievēlētais pašvaldības deputāts zaudē savu iepriekšēju mandātu. Ja Lembergs kandidētu, viņš to darītu Rīgas apgabalā, veidojot konkurenci apvienībai “Par Labu Latviju”, kuras sarakstā galvgalī, visticamāk, būs Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.
Lembergs trešdien tieši neatbildēja, ar kādiem spēkiem pēc Saeimas vēlēšanām ZZS varētu sadarboties vai kategoriski nesadarbosies, sakot, ka visu izlems vēlētāji, taču jāsadarbojas ar visiem, “kas domā par tautas labklājību”. Jautāts, vai Lemberga tuvākie partneri varētu būt PLL līderi Andris Šķēle (TP) un Šlesers, kuri gluži kā Lembergs runā par nepieciešamību pārskatīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, ZZS premjera amata kandidāts atbildēja: “Ne, viņi vienkārši ir loģiski domājošie cilvēki”.
Pats Lembergs žurnālistiem trešdien uzsvēra, ka pirmais darbs būs “jauno Molotova un Ribentropa paktu, proti, 2008. un 2009.gada vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, daļu atslepenošana”. Viņš arī uzsvēra, ka “no nekritiskiem izpildītājiem jākļūst par līdzvērtīgiem partneriem starptautiskajā sabiedrībā”.
Viņš sacīja, ka jārunā par starptautiskā aizdevuma nosacījuma saturu, jo vairs nav lietderīgi saspiest ekonomiku”. Viņš gan atteicās atbildēt, kā viņš, piemēram, piedāvātu konsolidēt nākamā gada budžetu par 395 līdz 450 miljoniem latu, sakot, ka viņam šādi skaitļi nav zināmi un būtu jāiepazīstas ar slepenajiem vienošanās dokumentiem.
Lembergs arī izklāstīja savas idejas par sākotnējiem darbiem, piemēram, ka Latvijai jāiesaistās NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā, jo savulaik padomju laikos, kad Latvijas bija Varšavas pakta dalībniece, militārā rūpniecība ienesa vairāk nekā 7% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Pēc Lemberga domām, arī NATO valstu pienākums ir nodrošināt, lai Latvijas situācija šajā ziņā nebūtu sliktāka.
Lembergs kā vienu no savas darbības plāna punktiem uzsvēra Latvijas industrializāciju, padarot Latviju par augsti industriāli attīstītu valsti un ES fondu plānošanas laikā iesaistīt sabiedrību, jo pat PSRS laikos piecgades plānošanas laikā atbildīgie brauca pa rajoniem. “Tagad tā nenotiek, kā kaut kādā totalitārā valstī,” sacīja Lembergs.
Vairākos noziegumos apsūdzētais Lembergs arī apgalvoja, ka varēs fiziski apvienot premjera darbu ar biežu dalību tiesas sēdēs, taču uzsvēra, ka apsūdzības pret viņu neliedz viņam būt premjera kandidātam, jo “kurš gan politiķis ir trīs reizes attaisnots noziegumos”.
Lembergs, kuru kā savu premjera amata kandidātu ZZS minēja jau labu laiku iepriekš, sākotnēji skaidru atbildi par šādu iespēju nedeva. Vēl aprīļa beigās Lembergs vietējiem Ventspils medijiem klāstījis, ka īpaši nevēloties izvirzīt savu kandidatūru vadošajiem amatiem jaunajā valdībā, kuru veidos pēc Saeimas vēlēšanām. Bet maija beigās viņš atzina, ka tomēr būtu gatavs kļūt par premjeru, “ja tauta un partija viņu atbalstīs”.
Taču viņš netaisoties “vadīt kolhozu”, un uzskata, ka varētu vadīt valdību, ja viņa atbalstošajam sarakstam būs būtisks atbalsts – tas ir, vismaz 35%.
Saskaņā ar “Latvijas Faktu” aptauju, Lembergs šobrīd ir populārākais premjera amata kandidāts – viņu Ministru prezidenta postenī atbalsta 34,8% aptaujāto.
Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Lietu pašlaik izskata tiesa.
