Otrdien Stokholmā sapulcējās simtiem demonstrantu, protestējot pret noklausīšanās likumu, kas nacionālās drošības vārdā ļauj kontrolēt visus e-pasta sūtījumus un telefonsarunas.
“Likums ir jāsaplēš un jāizmet! Pat ja tas palīdz atrast vienu vai divus teroristus, nav vērts noklausīties visu tautu,” sacīja 32 gadus vecais Bjērns Pēšons, turot zīmi “mērķis neattaisno līdzekļus”.
Otrdien pirmajā parlamenta darba dienā pēc vasaras brīvdienām vairākās protesta akcijās daudzviet Zviedrijā sapulcējās simtiem demonstrantu.
Īsi pirms brīvdienām jūnijā parlaments ar nelielu balsu pārsvaru pieņēma likumu, kas ļaus Nacionālajai aizsardzības radio pārvaldei (FRA), kas, neraugoties uz nosaukumu, ir civila organizācija, pieslēgties visiem pārrobežu interneta un telefona sakariem.
“Mēs vēlamies parādīt parlamentāriešiem, ka šis jautājums vasarā nav aizmirsies. Mēs joprojām esam pārskaitušies,” ziņu aģentūrai TT pie parlamenta pavēstīja viens no protesta organizētājiem Jans Lindgrēns.
“Ja šis likums stāsies spēkā, mēs vairs nedzīvosim demokrātijā, bet gan diktatūrā,” sacīja 67 gadus vecā protestētāja Monika Dālbija.
Kritiķi, kuru vidū ir arī opozīcijā esošie sociāldemokrāti, kreiso un “zaļo” partijas, kā arī žurnālisti, juristi un pat bijušais Zviedrijas izlūkošanas aģentūras SAEPO vadītājs, apgalvo, ka likums neesot pietiekami tālejošs indivīda tiesību aizsargāšanā.
Aizsardzības ministrija, kas izstrādājusi šo likumu, uzstāj, ka tas ir nepieciešams mūsdienu mainīgajā pasaulē, kurā sakari aizvien biežāk notiek pa optiskās šķiedras kabeļiem nevis ēterā.
FRA tiks atļauts pieslēgties sakariem, vienīgi analizējot struktūru un meklējot atslēgvārdus, un tai nebūs tiesību vērsties pret konkrētām personām. Atšķirībā no policijas FRA nebūs vajadzīga tiesas atļauja, lai sāktu novērošanu.
Tomēr parlamenta militārās izlūkošanas lietu komitejai būs jādod “zaļā gaisma”, un neatkarīga aģentūra, kuras valdē jābūt vismaz diviem tiesnešiem, lems, pēc kādiem atslēgvārdiem jāveic meklēšana.
Priekšlikums paredz arī FRA ietvaros izveidot īpašu valdi personu neaizskaramības aizsardzībai. Tomēr daži saka, ka ar to esot par maz.
Likums stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.
