Padziļinoties ekonomiskajai krīzei Grieķijā, aizvien vairāk grieķu darba un mājokļa meklējumos ierodas Zviedrijā, atzinis šīs valsts grieķu kopienas līderis Komnins Haidefts.
“Šķiet, ka šogad ieceļojušo grieķu skaits divkāršosies salīdzinājumā ar pagājušo gadu,” viņš spriedis, atgādinādams, ka saskaņā ar oficiālo statistiku Grieķijā šobrīd bezdarbnieku skaits pārsniedz miljonu.
Kā liecina Zviedrijas Migrācijas pārvaldes dati, grieķiem izsniegto uzturēšanās atļauju skaits jau laikā no 2010. līdz 2011.gadam pieaudzis vairāk nekā divas reizes – no 371 līdz 767, bet šogad tas acīmredzot būs vēl lielāks, jo jau līdz 1.jūnijam izdotas aptuveni 400 atļaujas.
Būdami Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, grieķi trīs mēnešus var dzīvot Zviedrijā bez uzturēšanās atļaujas, bet pēc tam viņiem jāpierāda, ka viņiem ir darbs vai cits iztikas avots, lai saņemtu likumīgu atļauju uzturēties valstī.
“Tādu grieķu, kuri nespēj iegūt uzturēšanās atļauju, ir daudz daudz vairāk nekā to, kuriem tā ir,” ziņu aģentūrai AFP pastāstījis Haidefts, kas vada Zviedrijas Grieķu Federāciju.
Viņš prognozējis, ka situācija noteikti vēl vairāk pasliktināsies, kad vasara būs pagājusi un beigsies visi sezonālie darbi, kas saistīti ar tūristu apkalpošanu.
Federācijai jau tagad nākas saskarties ar grieķiem, kas Zviedrijā palikuši uz ielas.
Pēc Haidefta teiktā, pirmo reizi nākas redzēt, ka šādā situācijā nonāk nevis narkomāni, bet parasti kārtīgi cilvēki, tostarp daudzi jaunieši, kas dedzīgi vēlas atrast darbu. Viņam pašam bijusi darīšana ar aptuveni pussimtu tādu tautiešu.
Kā atzinis grieķu kopienas vadītājs, Grieķijā daudzi cilvēki nonākuši izmisumā un vēlas ticēt mītam, ka Zviedrijā var viegli atrast darbu un apmešanās vietu.
Federācija izveidojusi darba grupu, lai informētu grieķus tiklab viņu tēvzemē, kā Zviedrijā par reālo situāciju.
Haidefts atzīmējis, ka sameklēt jaunu mājokli Stokholmā nav viegli pat tiem, kuri tur jau dzīvo, un daudzi grieķi ar augstāko izglītību nespēj atrast atbilstošu nodarbošanos un strādā mazapmaksātos, nekvalificētos darbos.
“Šie cilvēki nespēj maksāt 10 000 kronas (780 latus) par mazu vienistabas dzīvoklīti, ja stundā pelna 30 – 40 kronas (2,30 – 3,10 latus),” viņš piebildis.
Federācija arī organizējusi zviedru valodas kursus tiem tautiešiem, kuriem nav uzturēšanās atļauju un kuri līdz ar to nevar pretendēt uz Zviedrijas pašvaldību piedāvātajiem bezmaksas kursiem.
