Arheologi Zviedrijas dienvidos kādā laukā ir atraduši vairāk nekā 1000 sudraba monētu, ko 17. gadsimtā varētu būt noglabājuši bagāti zemnieki, piektdien vēstīts laikraksta “The Local” interneta vietnē.
“Tas ir diezgan neparasti. Mēs bijām tik koncentrējušies, ka aizmirsām par ēšanu,” komentējot atradumu, televīzijā paziņoja Zviedrijas Nacionālā Kultūras mantojuma padomes arheologs Bo Frimans.
Ar metāla detektoru un lāpstu palīdzību arheoloģisko izrakumu laukumā bijušajā apmetnes vietā Helsingborjā atrastas 1150 sudraba monētas. Pētnieki norāda, ka Skones provincē ir atrasti ap 70 depozītu, bet neviens nav bijis tik liels kā pēdējais. Parasti tiek uzskatīts, ka dārgumus kara laikā noglabājuši bagāti zemnieki, kuri miruši, mantu tā arī neatrokot, skaidro arheologi.
Visticamāk, ka Zviedrijas un Dānijas sudraba monētas noglabātas laika posmā no 1676. līdz 1679. gadam, kad abas valstis karoja viena ar otru. Tuvākajā apkārtnē tāpat ir atrastas arī muskešu lodes, atsaucoties uz pētniekiem, informē laikraksts.
