Zatlera Reformu partija (ZRP) un “Vienotība” pirmdien vienojušās koalīcijā aicināt Nacionālo apvienību, līdz ar to opozīcijā atstājot no apvienības “Saskaņas centrs” un Zaļo un zemnieku savienības ievēlētos deputātus.
Abas partijas aicinās Valsts prezidentu Andri Bērziņu par premjeru virzīt “Vienotības” premjera amata kandidātu un pašreizējo valdības vadītāju Valdi Dombrovski.
Par to pirmdien vēlu vakarā pēc partiju tikšanās paziņoja Valdis Dombrovskis.
Visu trīs partiju pārstāvji arī parakstīja kopīgu vienošanos par reformu un tiesiskuma valdības izveidi.
“Vienotības”, ZRP un Nacionālās apvienības koalīcijai Saeimā būs 56 balsis.
ZRP līderis Valdis Zatlers pēc vienošanās parakstīšanas pauda, ka ir izdevies panākt tādu vienošanos, kas ļauj īstenot ZRP izvirzītās reformas izglītības, sabiedrības saliedēšanas un tiesiskuma jomā, lai mazinātu naudas ietekmi politikā.
Dombrovskis apliecināja, ka Saeimas darbā tiks iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, arī tās, kas atstātas opozīcijā, taču pagaidām par amatiem vēl neesot bijis runas.
“Par amatu sadali vēl nav runāts. Tas attiecas gan uz ministru amatiem, gan uz amatiem Saeimā,” sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka sarunas par to sekos tuvākajā laikā.
Savukārt Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka Nacionālās apvienības un pārējo abu partiju viedoklis atšķiras dažos jautājumos, tostarp par okupācijas definējumu un atvieglotu pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem.
“Bet viens no sasniegumiem ir tas, ka kopīgajā vienošanās dokumentā ir punkts par latviešu valodas stiprināšanu visās jomās,” uzsvēra Dzintars, norādot, ka tajos jautājumos, kur viedokļi atšķiras, Nacionālā apvienība ir sniegusi savu izpratnes skaidrojumu.
Dombrovskis apliecināja, ka jaunā koalīcija turpinās darbu, lai šā gada nogalē pabeigtu starptautiskā aizdevuma programmu un virzītos uz eiro ieviešanu 2014.gadā.
Vienošanās dokumentā solīts īstenot līdzvērtīgu partnerību reformu īstenošanā premjera Valda Dombrovska vadībā, viņa uzdevums būs izveidot “profesionālu reformu komandu”.
Koalīcijas līgumā tiks nostiprināts princips, ka “nevienu lēmumu koalīcijā un valdībā nevar pieņemt, pārbalsojot ZRP ar balsu vairākumu”.
Dokumentā pausts, ka tiks ieviesti ZRP izstrādātie izglītības sistēmas reformu plāni visā izglītības sistēmā no bērnudārza līdz mūžizglītībai, tostarp ieviešot visiem pieejamu augstākās izglītības finansējuma modeli.
Vienlaikus Nacionālā apvienība šim punktam pievienojusi atrunu, ka atbalsta visiem pieejamas augstākās izglītības finansējuma modeļa ieviešanu, vienlaicīgi iestājoties par valsts budžeta finansējuma nodrošināšanu.
Dokumentā solīts ieviest ZRP izstrādāto moderno industriālo politiku, kā arī jaunu nodarbinātības politiku Ekonomikas ministrijas vadībā; būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, reformu izstrādājot Ekonomikas un Finanšu ministrijās.
Tiks atbalstīta tautas ievēlēta prezidenta institūcija, pieņemot nepieciešamos likumus un grozījumus Satversmē. Paredzētas arī citas reformas, kas “veicina Latvijas kā nacionālas, tiesiskas un konkurētspējīgas valsts attīstību”.
Punktā par naudas lomas mazināšanu politikā norādīts, ka “cīņā ar naudas ietekmi politikā neaprobežosimies tikai ar oligarhu ietekmes izskaušanu parlamentā vai valdībā. Tā papildus prasa sistēmiskas, strukturālas izmaiņas, kas novērstu prettiesisku interešu grupu ietekmi pie jebkura valdības politiskā sastāva”. Norādīts, ka līdzās pienācīgai partiju finansēšanai no budžeta, līdzās adekvātai augstāko politisko un valsts pārvaldes amatpersonu darba samaksai, atklātībai Saeimas un Ministru kabineta darbā nepieciešams reformēt valsts īpašuma pārvaldes modeli, nodalot valsts uzņēmumu pārvaldību vai nozaru politikas izstrādes.
Vienošanās dokumentā uzsvērts, ka valsts uzņēmumi nedrīkst būt konkrētu nozaru ministru pārstāvēto partiju interešu īstenošanas instruments. Norādīts arī, ka nepieciešams izvedot apvienotu, neatkarīgi pārvaldītu un finansētu sabiedrisko mediju.
Sadaļā ar saliedētu sabiedrību pausts, ka neviena Latvijas sabiedrības etniskā vai sociālā grupa nav nedz juridiski, nedz morāli atbildīga par PSRS okupāciju Latvijas Republikā un tās sekām. Tomēr Nacionālā apvienība pievienojusi atrunu, ka, lai arī neviena etniskā vai sociālā grupa kopumā nevar tikt uzskatīta par atbildīgu par Latvijas okupāciju un tās sekām, Latvijas iedzīvotāju vidū var būt cilvēki, kuru atbildība par okupācijas sekām nav noliedzama.
“Mēs apzināmies, ka vēstures notikumu sekas ir pārvaramas, tikai nosodot totalitāro režīmu noziegumus un attīstot Latviju kā stipru un tiesisku nacionālu valsti un saliedētu, pilsonisku un ieklaujošu pilsonisku sabiedrību,” norādīts vienošanās dokumentā.
Latviešu valodas statuss tiks stiprināts kā vienīgās valsts valodas statuss, tiks veicināta tās plašāka lietošana, kā arī nodrošinātas labākas valsts valodas apguves iespējas. Vienlaikus solīts nodrošināt iespējas ikvienam iedzīvotājam saglabāt savu kultūru un valodu, tostarp iespējas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību skolās, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Tajā pat laikā solīts nodrošināt pilnvērtīgu izglītību valsts valodā katrā Latvijas skolā.
Nacionālā apvienība, respektējot koalīcijas partneru atšķirīgo viedokli, dokumentam pievienojusi atrunu, ka tās ieskatā Latvijas sabiedrības saliedēšanai ilgtermiņā būtisks priekšnoteikums ir pakāpeniska valsts finansēto mācību iestāžu pāreja uz mācībām valsts valodā.
“Valsts nepilsoņu statuss netiks pārskatīts, viņu tiesību loks netiks sašaurināts, tiks vecināta kvalitatīva naturalizācija un atvieglota pilsonības iegūšanas kārtība nepilsoņu bērniem,” pausts dokumentā.
Arī šim punktam pievienota Nacionālās apvienības atruna, ka Nacionālā apvienība to saprot vienīgi kā formālu šķēršļu likvidēšanu, vienlaikus noraidot ideju par automātisku pilsonības piešķiršanu.
Partijas dokumentā vienojušās īstenot stingru politiku pret jebkurām diskriminācijas izpausmēm sabiedrībā.
Partijas apņēmušās uzticēt nozīmīgu Saeimas komisiju vadību arī opozīcijas partiju pārstāvjiem, pausta pārliecība, ka, uzlabojot pārstāvības demokrātiju parlamenta darbā, mazināt destruktīvas opozīcijas risku.
Sadaļā par ārpolitiku apstiprināta Latvijas ārpolitikas pēctecība, starptautiskā reputācija un progress attiecībās ar stratēģiskajiem sabiedrotajiem un kaimiņvalstīm. Uzsvērts, ka Latvija, “būdama aktīva NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, attiecības ar Krieviju turpinās labu attiecību gaisotnē, kuru radījusi Valda Zatlera dalība Valsts prezidenta amatā”.
Partiju sarunas pirmdien ilga vairāk nekā piecas stundas. Pēcpusdienā uz tikšanos sanāca “Vienotība” un ZRP, vēlāk sarunās tika iesaistīta arī Nacionālā apvienība. Pēc vairāku stundu diskusijām tika izsludināts pārtraukums, kura laikā notika Nacionālās apvienības valdes sēde.
Vienošanos par koalīcijas sastāvu partijas panākušas pēc triju nedēļu ilgām diskusijām, kas sākās tūlīt pēc 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām 17.septembrī. Sākotnēji par partijas kodola veidošanu vienojās ZRP un “Vienotība”, taču ZRP pieņēma vienpusēju lēmumu kā trešo koalīcijas partneri aicināt “Saskaņas centru”. Turpretī “Vienotība” uzstāja, ka labākais koalīcijas modelis būtu “Vienotība”, ZRP un Nacionālā apvienība.
Dombrovskis piedāvāja alternatīvu modeli – koalīcijas kodolu veidot tikai “Vienotībai” un ZRP, bet ar NA un SC noslēgt sadarbības līgumus, katrai apvienībai deleģējot arī savus ministrus valdībā. Par SC ministriem politisko atbildību uzņemtos ZRP, bet par NA – ” Vienotība”. Tomēr pagājušās nedēļas beigās kļuva skaidrs, ka šāds modelis neizdosies, un “Vienotība” ar ZRP atgriezās pie sarunām par triju partiju koalīciju.
