Ziemeļkoreja otrdien paziņoja par visu attiecību pārtraukšanu ar Dienvidkoreju, kas pirmdien noteica ekonomiskas sankcijas pret Ziemeļkoreju, jo tā martā nogremdēja Dienvidkorejas karakuģi.
Ziemeļkorejas Centrālās ziņu aģentūras izplatītajā Korejas Mierīgas apvienošanas komitejas paziņojumā teikts, ka Dienvidkorejas paziņojums, ka Ziemeļkoreja ir vainīga Dienvidkorejas karakuģa nogremdēšanā, līdzinās kara pieteikumam, un Ziemeļkoreja iesaldē attiecības ar Dienvidkoreju un anulē savstarpējās neuzbrukšanas līgumu.
Ziemeļkorejas paziņojumā sacīts, ka Dienvidkorejas kuģiem būs aizliegts iebraukt Ziemeļkorejas teritoriālajos ūdeņos, bet Dienvidkorejas lidmašīnām – ielidot Ziemeļkorejas gaisa telpā. Visi Dienvidkorejas pilsoņi, kas strādā Kesongas rūpnieciskajā zonā, kur atļauts darboties Dienvidkorejas uzņēmumiem, tiks izraidīti.
Ziemeļkoreja arī paziņo, ka tā nevedīs nekādas sarunas ar Dienvidkoreju, kamēr Dienvidkorejas prezidents būs Lī Mjungbaks. Konservatīvais Lī sāka piecu gadu amata termiņu 2008.gada februārī, un viņa politika attiecībā uz Ziemeļkoreju ir stingrāka nekā viņa liberālajiem priekštečiem prezidenta amatā.
Vēl paziņojumā sacīts, ka visas attiecības ar Dienvidkoreju tiks īstenotas saskaņā ar “karalaika likumiem”, taču nav sīkāk paskaidrots, ko tas nozīmē.
Jau vēstīts, ka Dienvidkoreja pirmdien paziņoja, ka pārtrauc tirdzniecību ar Ziemeļkoreju un pieprasa tās atvainošanos par Dienvidkorejas karakuģa nogremdēšanu, ko 26.martā izdarījusi Ziemeļkorejas zemūdenes izšauta torpēda.
Dienvidkorejas prezidents Lī Mjungbaks paziņoja, ka ir jāsoda tie, kas īstenoja šo uzbrukumu karakuģim “Cheonan”, kurā gāja bojā 46 no 104 jūrniekiem uz šī kuģa.
Viņš arī solīja tūlītēju militāru reakciju uz šādiem uzbrukumiem nākotnē un paziņoja, ka Ziemeļkorejas tirdzniecības kuģiem tiek aizliegts iebraukt Dienvidkorejas ūdeņos.
Prezidents apstiprināja, ka Dienvidkoreja vērsīsies ANO Drošības padomē saistībā ar 26.marta uzbrukumu.
Starptautiska izmeklētāju grupa ceturtdien paziņoja, ka Ziemeļkorejas zemūdenes izšauta torpēda ir nogremdējusi Dienvidkorejas korveti “Cheonan”, kas 26.martā nogrima Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas strīdīgajā jūras robežjoslā.
Izmeklētāju ziņojumā teikts, ka 15.maijā no Dzeltenās jūras izceltās torpēdas daļas “perfekti atbilst” torpēdu tipam, kuras Ziemeļkoreja piedāvājusi eksportam. 250 kilogramu smagās torpēdas zemūdens eksplozija radījusi triecienvilni un burbuļa efektu, kas saplosījis šo kuģi.
Izmeklētāju grupā ir eksperti no ASV, Austrālijas, Lielbritānijas un Zviedrijas.
Šo uzbrukumu ir nosodījušas daudzas Rietumvalstis un Japāna, bet Ziemeļkorejas vienīgā sabiedrotā Ķīna aicinājusi visas puses izrādīt savaldību. Dienvidkorejas sabiedrotā ASV aicina Ķīnu atbalstīt jaunu ANO sankciju noteikšanu pret Ziemeļkoreju.
Ziemeļkoreja, kuru pārvalda komunistisks totalitārs režīms, noliedz savu saistību ar kuģa nogrimšanu, apsūdz Dienvidkoreju pierādījumu viltošanā ar mērķi izraisīt konfliktu un draud ar “vispārēju karu” kā atbildi uz jebkādiem soda pasākumiem.
