Ziemeļkoreja nenotikušajās sarunās ceturtdien vainoja Dienvidkoreju, brīdinot, ka nopietni iedragātas izredzes uz turpmāku dialogu.
Jau vēstīts, ka Ziemeļkorejas delegācijai trešdien bija jāierodas Dienvidkorejā uz divu dienu sarunām Seulā. Tās būtu bijušas pirmās augsta līmeņa sarunas abu valstu starpā pēc vairāku gadu pārtraukuma, bet otrdien Phenjana negaidīti paziņoja, ka sarunas atceltas.
Saskaņā ar Dienvidkorejas ziņoto Phenjanas iebildumus izraisīja tas, ka Seula par savas delegācijas vadītāju izraudzījusies ministra vietnieku, nevis ministru.
Turpretī Phenjana ceturtdien paziņoja, ka “Dienvidu pusei jau no paša sākuma nebija nolūka iesaistīties dialogā”.
“Tā tikai vēlējās radīt šķēršļus šajās sarunās, tās aizkavēt un pēcāk iznīcināt tās,” teikts Ziemeļkorejas izplatītajā paziņojumā, kuru publiskojusi oficiālā ziņu aģentūra. Tajā Seulai pārmesti “augstprātīgi šķēršļi un tīši traucējumi”.
“Šīs nepieklājīgā un amorāli provokatīvā uzvedība mums kārtējo reizi lika pārdomāt, vai būs iespējams pienācīgi apspriest jautājumus un uzlabot attiecības pat tādā gadījumā, ja nākotnē oficiālās sarunas tiks atklātas,” norāda Phenjana.
Starpvaldību sanāksmē bija plānots apspriest tirdzniecības sakaru atjaunošanu, arī jautājumus par abu valstu kopīgi izveidoto Kesonas kompleksu, kas ir slēgts kopš aprīļa.
Tāpat bija iecerēts pārrunāt Korejas karā šķirto ģimeņu atkalapvienošanu un dienvidkorejiešu tūrisma braucienu atjaunošanu uz Kimgansanas kūrorta zonu.
Vienošanās par tikšanos valdības līmenī tika panākta svētdien un pirmdien notikušajās Seulas un Phenjanas amatpersonu darba līmeņa sarunās.
Iepriekšējo reizi pirms tam darba līmeņa sarunas Seulas un Phenjanas amatpersonu starpā notika 2011.gada februārī. Ministru līmeņa sarunas abu Koreju starpā nav notikušas kopš 2007.gada.
Oficiālā saziņa Seulas un Phenjanas starpā iesaldēta jau kopš 2010.gada, kad Pennjondo apvidū tika nogremdēts Dienvidkorejas karakuģis “Cheonan”, laupot 46 jūrnieku dzīvību. Seula kuģa nogremdēšanā vainoja Phenjanu. Vēlāk tajā pašā gadā Ziemeļkorejas artilērija apšaudīja netālo Jonpjonas salu, nogalinot četrus cilvēkus.
Savukārt pēdējā laikā spriedze Korejas pussalā pakāpeniski pieauga, kopš Ziemeļkoreja decembrī izmēģināja tāla darbības rādiusa raķeti, bet februārī veica savu trešo kodolizmēģinājumu. Saspīlējumam pieaugot, Phenjana teju vai ik dienu izteica draudus Dienvidkorejai un ASV.
Martā Ziemeļkoreja sarāva arī vienīgo ārkārtas telefonsakaru līniju, kas savienoja abu Koreju armijas pārstāvjus un atradās demilitarizētās robežzonas sarunu punktā.
Tomēr pēdējās nedēļās saspīlējums Korejas pussalā ir būtiski mazinājies.
