Patlaban galvenais uzdevums lauksaimniecībā ir kopā ar valdību strādāt, lai ar nacionāliem resursiem – nodokļu politiku un birokrātijas mazināšanu – kompensētu Eiropas Savienības (ES) noteikto neapmierinošo tiešmaksājumu bilanci, šodien pēc tikšanās ar premjerministru Valdi Dombrovski (V) norādīja biedrības “Zemnieku saeima” vadītājs Juris Lazdiņš.
Tikšanās tika organizēta pēc lauksaimnieku iniciatīvas, un tajā Ministru prezidents ziņoja par Eiropadomes rezultātiem saistībā ar ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam
“Esam definējuši redzējumu turpmākajiem septiņiem gadiem konkurētspējas saglabāšanai un vairākos jautājumos saņēmām premjera atbalstu. Turpināsim strādāt, lai ar nacionāliem resursiem – nodokļu politiku un administratīvā sloga mazināšanu – kompensētu ES tiešmaksājumu bilanci Latvijai. Nacionālie līdzekļi ir ļoti spēcīgs instruments. Racionāli to plānojot un ieviešot, var nodrošināt lauksaimnieku konkurētspēju ES arī turpmāk. Jau rīt tiksimies ar finanšu ministru un Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori, lai iespējami ātrā laikā spētu ieviest nepieciešamās izmaiņas,” norādīja Lazdiņš.
Savukārt Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons norādīja, ka premjers zemnieku priekšlikumus uztvēris ar ieinteresētību, tikmēr nozare gaidīs ātrus risinājumus, “ņemot vērā, ka nesasniedzām gaidīto progresu ES tiešmaksājumu jautājumā”.
Lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem ir vairāki priekšlikumi arī par lauksaimniecības zemes politikas sakārtošanu konkurētspējas veicināšanai – rosināta lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus ierobežošana līdz pat vidējā tiešmaksājumu līmeņa sasniegšanai, zemes kreditēšanas programmas saglabāšana un kredītprocentu samazināšana.
Lauksaimnieku priekšlikumos ietilpa arī ES un valsts atbalsta neaplikšana ar uzņēmuma ienākumu nodokli un iedzīvotāju ienākumu nodokli visā plānošanas periodā, kopējā limita noņemšana bezakcīzes dīzeļdegvielai, papildus viens miljons no valsts budžeta šogad un turpmākajos gados valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai un meliorācijas kadastra uzturēšanai.
Kā ziņots, pēc 8.februārī ES līderu panāktās vienošanās nākamajā plānošanas periodā no 2014.-2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa. Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildu 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), ko varētu izmaksāt arī kā tiešmaksājumus.
