Premjeram Valdim Dombrovskim (JL) nebūtu jāvilcinās ar savu plānu valsts pārvaldes optimizācijai, kas ietvertu arī valsts funkciju izvērtējumā balstītu ministriju un to pakļautības iestāžu skaita samazināšanu un apvienošanu, uzskata Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Tas būtu svarīgi ne tikai, lai ietaupītu budžeta līdzekļus, bet arī simbolisks solidārs solis, ņemot vērā visus tos smagos lēmumus, kas jau pieņemti veselības, izglītības un sociālā nodrošinājuma sistēmās.
Prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs, paužot Zatlera viedokli, laikrakstam “Neatkarīgā” uzsvēris, ka “tālāka vilcināšanās nav pieļaujama” un tam jānotiek kontekstā ar 2010.gada budžeta izstrādi. Divi citi galvenie nosacījumi esot – lai optimizācijas pamatā ir valsts funkciju izvērtējums un reorganizācija skartu ne tikai pašas ministrijas, bet arī to padotības iestādes.
Premjera līdzšinējā vilcināšanās koalīcijā rosināt jautājumu par ministriju skaita samazināšanu tiek saistīta ar bažām, ka partiju grūtības vienoties var apdraudēt valdības jau tā nedrošo stabilitāti. Tautas partija (TP) neslēpj, ka šādā gadījumā uzstās uz atbildības sfēru pārdali tā, lai tiktu pie kādas saimnieciskās ministrijas, kas, visticamāk, varētu būt “Jaunā laika” (JL) pārziņā esošā Ekonomikas ministrija (EM), ko vada Artis Kampars.
TP valdības reorganizācijas plānam sarunā ar premjeru jau bija pieskārusies, kad notika konsultācijas par eirokomisāra amata kandidātiem, un tobrīd tas tika saistīts ar vēlmi paplašināt sarunu laukumu par iespējamiem kompromisiem. Turpinājuma šai iniciatīvai nebija.
EM vēl pavasarī saskaņā ar tā dēvēto Zalāna plānu TP piedāvāja pievienot Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijai (RAPLM). TP valdes loceklis Māris Kučinskis uzsvēris, ka šāds plāns par Attīstības ministrijas izveidi ir spēkā un partija uzskata, ka EM ir jāpievieno pašvaldību ministrijai, nevis otrādi. Pirmkārt, lai nepazustu pašvaldību loma, otrkārt tādēļ, ka RAPLM salīdzinājumā ar EM esot augstāka ierēdņu kapacitāte. “Mēs diez vai vienosimies, ka apvienoto ministriju vadīs Kampars,” atzinis Kučinskis.
TP pozīciju šādā diskusijā varētu pastiprināt fakts, ka uzņēmēju vidū ir neapmierinātība ar pašreizējā ekonomikas ministra darbu, kas netiek slēpts arī, biznesa cilvēkiem tiekoties ar JL politiķiem. Kampara aizstāvībai tiek teikts, ka viņš nav slikts ministrs, bet, pirmo reizi, turklāt krīzes laikā, nonācis valdībā, neprot izvēlēties prioritātes, tādēļ arī nav redzamu rezultātu.
JL līdere Solvita Āboltiņa atzinusi, ka šai valdībai ir pienākums mēģināt vismaz daļēji sākt šā plāna īstenošanu, kaut vai veicot valsts funkciju auditu, tomēr plāna pilnīga realizācija varot tikt atlikta uz laiku pēc 10.Saeimas vēlēšanām, “ja tas draudēs ar to, ka šī valdība var krist uz ministriju apvienošanas plāna”. Āboltiņa pieļāvusi, ka ministriju optimizācijas jautājums varētu tikt pieteikts jau pirmdien, 3.augustā, koalīcijas partiju apspriedē, uzdodot partijām sagatavot katrai savu vīziju par šo plānu.
Premjera preses sekretāre Līga Krapāne norādījusi, ka Dombrovskim prātā ir ministriju optimizācijas plāns, bet uz papīra tas neesot detalizēti uzlikts. Jautāta par premjera vispārīgiem principiem attiecībā uz valdības reorganizāciju, viņa norādīja, ka par atskaites punktu tiks ņemts funkciju audits.
Tas vismaz vispārīgos vilcienos sakrīt ar Rīgas pils skatījumu. “Valsts prezidents uzskata, ka valdībai ir jāsagatavo precīzs valsts pārvaldes optimizācijas un strukturālās reformas plāns. Šim plānam jābūt balstītam uz precīzu valsts funkciju izvērtējumu. Balstoties uz šo plānu, var runāt par ministriju un to padotības iestāžu apvienošanu un skaita samazināšanu, kas ir jāizdara 2010.gada budžeta kontekstā,” informējis Rinkēvičs. Atgādinot, cik neveiksmīgs un valdībai liktenīgs bija Ivara Godmaņa (LPP/LC) ar partneriem nesaskaņotais mēģinājums reformēt valdību, esot vēlams, lai Dombrovska plāns “būtu dokuments, kuram būtu koalīcijas atbalsts”.
