Interneta vietne “WikiLeaks” publiskojusi gandrīz 400 000 tās rīcībā nonākušu Pentagona dokumentu par karadarbību Irākā, kuri liecina, ka amerikāņu militārpersonas zinājušas par to, ka Irākas armija un policija spīdzina aizturētos, taču neko nav darījušas, lai to novērstu.
Pentagons ir nosodījis šo dokumentu nodošanu atklātībā, norādot, ka šādas informācijas publiskošana var provocēt uzbrukumus ASV karavīriem visā pasaulē, kā arī apdraud aptuveni 300 irākiešus, kuri sadarbojās ar ASV spēkiem, un kuru identitāte ir atklāta šajos dokumentos.
“WikiLeaks” vadītājs Džuljens Esanžs uzskata, ka publiskotie dokumenti – lielākoties ASV militārpersonu ziņojumi, kas tapuši no 2004. līdz 2009.gadam – liecina par kara noziegumiem.
“Šī dokumentu publiskošana notika, lai kļūtu zināma patiesība,” Esanžs sacīja preses konferencē Londonā.
“Karš sāk uzbrukt patiesībai ilgi pirms kara sākuma, un [uzbrukums] turpinās vēl ilgi pēc kara beigām,” viņš teica.
“Ir ziņojumi.. par to, kā kontrolpunktos.. nogalināti civiliedzīvotāji,.. kā koalīcijas spēki spīdzinājuši aizturētos irākiešus, un kā ASV karavīri uzspridzinājuši veselas civilās ēkas, jo ir aizdomas, ka uz jumta atrodas viens nemiernieks,” teikts “WikiLeaks” paziņojumā.
Pēc “WikiLeaks” sniegtās informācijas, šajos ziņojumos ir dokumentēta 66 081 civiliedzīvotāja nogalināšana. ASV amatpersonas līdz šim apgalvoja, ka neesot oficiāli fiksētu datu par Irākas kara laikā bojāgājušo civiliedzīvotāju skaitu.
Ar šiem dokumentiem, kas tika publiskoti piektdienas vakarā, “WikiLeaks” iepriekš deva iespēju iepazīties ASV laikrakstam “New York Times”, Lielbritānijas avīzei “Guardian”, Vācijas nedēļas žurnālam “Der Spiegel” un Francijas laikrakstam “Le Monde”. Šie mediji kopumā secinājuši, ka ASV militārpersonas zinājušas par to, ka Irākas policija un karavīri spīdzina aizturētos, bet lielākoties neko nav darījušas, lai to novērstu.
“Lai gan dažus sliktas izturēšanās gadījumus amerikāņi izmeklēja, šķiet, ka lielākā daļa no dokumentos aprakstītajiem gadījumiem tika ignorēti,” raksta “New York Times”.
“Guardian” ziņo, ka publiskotajos dokumentos aprakstīts, ka aizturētie saslēgti važās, viņiem aizsietas acis, viņi pakārti aiz rokām vai kājām, viņiem sists un sperts, kā arī viņi spīdzināti ar elektrošoku.
Vienā no dokumentiem vēstīts, kā irākiešu policists aizturētajam iešāvis kājā, bet pēc tam viņam sists pa muguru ar nūju un šļūteni, salaužot vairākas ribas.
Dokumentos arī aprakstīti aizturēto izvarošanas un nogalināšanas gadījumi.
Cilvēktiesību organizācija “Amnesty International” paziņojusi, ka ASV militārpersonas varētu būt pārkāpušas starptautiskās tiesības, aizturētos irākiešus nododot Irākas spēkiem, lai gan acīmredzot apzinājušās, ka viņi var tikt spīdzināti.
Vēl dokumentos ir ziņots par to, ka Irāna apmācījusi un atbalstījusi Irākas nemierniekus, kuri uzbrukuši ASV vadītās koalīcijas spēkiem.
“WikiLeaks” publiskotie dokumenti par Irāku ir lielākā jebkad notikusī ASV militāro dokumentu noplūde.
“Guardian” raksta, ka, domājams – “WikiLeaks” ieguvis šos dokumentus no tā paša ASV bruņoto spēku izlūkošanas informācijas analītiķa, no kura “WikiLeaks” ieguva aptuveni 90 000 ASV militāro dokumentus par karadarbību Afganistānā. Tos “WikiLeaks” publiskoja augustā.
Preses konferencē sestdien Londonā “WikiLeaks” pārstāvis Kristins Hrafnsons solīja, ka “WikiLeaks” publiskos vēl 15 000 slepenu dokumentu par karu Afganistānā.
Kopš ASV vadītā iebrukuma Irākā 2003.gadā, kura nolūks bija gāzt diktatoru Sadamu Huseinu, šajā valstī gājuši bojā vairāk nekā 4000 amerikāņu karavīru. Paredzēts, ka ASV spēki tiks izvesti no Irākas līdz nākamā gada beigām.
